Three and Out

Lai arī es apzinos, ka "Three and out" nav diez ko laba filma, tā man tāpat patika. Šī ir viena no tām relatīvi vieglajām komēdijdrāmām, kurās scenārijā ir daudz vāju vietu un kuru vēstījums ir visai banāls un kuras tomēr paliek atmiņā ar pietiekami siltām sajūtām galvenokārt - pateicoties aktierspēlei un reizēm ļoti asprātīgiem dialogiem (kas gan neliedz tajā pat laikā citai dialogu daļai būt banālai līdz riebumam).
Filmas galvenais varonis ir kāds Londonas metro vadītājs, kuram īsā laika posmā gadījies kļūt par divkāršu slepkavu. Ok, varbūt ne tieši slepkavu, bet nāves izraisītāju - divi cilvēki pakļuvuši zem viņa vilciena. Un kolēģi darbā atklāj viņam noslēpumu - ka pastāvot tāds likums, ka metro darbiniekam, kam atgadījies mēneša laikā notriekt trīs cilvēkus, tiek izmaksāta pamatīga kompensācija (par morālo traumu) un viņš tiek atlaists pensijā. Galvenajam varonim šāda perspektīva iepatīkas un viņš izlemj sameklēt cilvēku, kas mēneša pēdējā dienā varētu mesties zem viņa vilciena riteņiem. Sākotnēji viņa mēģinājumi pierunāt uz pašnāvību gados vecākus cilvēkus cieš neveiksmi, tad viņš interneta pašnāvnieku čatā iepazīstas ar kādu francūzi, kas vēlas, lai viņu nogalina un apēd (redz - tas pat nav vācietis, kā tas tiek parasti realizēts). Beigās viņam izdodas atturēt no pašnāvības kādu pusmūža alkoholiķi un vienoties ar to, ka jaunais vīrietis viņam izsniegs 1500 mārciņas, par kurām vīrs pavadīs savas dzīves pēdējās brīvdienas un pirmdienas rītā - vilciens.
Kā jau to var gaidīt, filmas gaitā tās galvenais varonis iepazīst veco vīru un pamazām sāk saprast sākotnējā plāna idiotismu, turklāt šim vēl sanāk ieskatīties vecā vīra meitā (kura ar savu tēvu gan nerunā).
Kas man šajā filmā patika? Pirmkārt, tas, ka filmu bija viegli un saistoši skatīties. Runāt par to, ka te būtu saskatāma kāda nopietna māksla, varbūt arī būtu nevietā, bet tīri kā izklaides filma "Three and out" bija laba. Patika gan Makensijs Kruks kā metro vadītājs - wannabe rakstnieks (ja kas Kruka biogrāfijā ir atmiņā paliekošais armijnieku fana Gareta tēls no oriģinālā "The Office" un comic relief personāža statuss "Karību jūras pirātu" sāgā), gan Kolms Mīnijs kā vecais vīrs. Sievietes - mazāk pārliecinošas, arī Imeldai Stauntonei šeit sevišķu iespēju izvērsties nebija. Skaņu celiņš bija lielisks, sastāvošs gan no aktuālākiem skaņdarbiem, gan tādas klasikas kā "The Pogues".
Labākā epizode - kad abi vīrieši klauvē pie dzīvokļa, kurā kādreiz vecais dzīvojis ar sievu durvīm, tās paver gandrīz pliks resns vīrietis, un seko šāda vārdu apmaiņa:
- Are you fucking my wife?
- I don`t know. Hang on a minute. Eh, Sandra... You married to an old Irish bloke?
- No!
Kā jau minēju - filma nav šedevrs, un brīžiem tā pat nav komēdija, bet kopumā tā man vilties nelika.
2009-09-01
7.0
comments powered by Disqus