Nick and Norah`s Infinite Playlist
film — USA — 2008

5.0
Ja pilnīgi godīgi - es nemaz nebiju domājis skatīties "Nika un Noras bezgalīgo pleilisti", bet lejuplādēju šo filmu ar domu, ka manas prombūtnes (darba vakariņas) laikā to varētu noskatīties Liene kopā ar draudzenēm. Taču sanāca, ka filma noskatīta nebija, un beigās to noskatījāmies mēs trijatā ar Marinu.
Lai arī man ļoti patika "Juno" un diezgan labi patika "Superbad", es pilnīgi noteikti neesmu nosaucams par Maikla Seras fanātiķi. Un vēl jo vairāk es nefanoju par visām meitenēm - aktrisēm, kas piedalās šajā filmā, kaut vai tāpēc vien, ka viņas ir pārāk jaunas manai gaumei. Lai gan dīvainākais ir tas, ka patiesībā jauns šeit ir tikai Sera, kamēr meitenes, kurām vajadzētu būt viņa vienaudzēm, atveido aktrises drīzāk manā vecumā, bet labi, tas nav īsti būtiski.
Kas tikām ir būtiski, ir tas, ko es no šīs filmas gaidīju. Man nebija gluži priekšnojautas, ka šī varētu būt gada labākā komēdija vai kas tamlīdzīgs, bet es vismaz (atbilstoši filmas nosaukumam un atsauksmēm par to) gaidīju, ka tā būs filma ar zināmu muzikālu inteliģenci. Varu atzīties, ka filmas ar muzikālu tematiku ir viena no manām vājībām, līdz ar to pret tām parasti esmu daudz pielaidīgāks nekā pret citiem kino veidiem. Bet attiecībā uz Niku un Noru tas nenostrādāja. Jā, šajā filmā ir diezgan daudz referenču uz mūziku - ieskaitot pat salīdzinoši smieklīgu joku par "Def Leppard" vienrokainā bundzninieka tēmu un "Shit Sandwich" kā grupas nosaukuma variantu (kā zināms, bija pilns teksts recenzijai par Spinal Tap albumu "Shark Sandwich"). Taču neko dziļi mūzikas komptencē šī filma neiet - pat ne salīdzināt ar "High Fidelity", filmā iesaistītā mūzika man vismaz nekādu vienotu noskaņu neveidoja un es to labākajā gadījumā nosauktu par "shuffle", nevis plejlisti. Nemaz nerunājot par nekorekto apgalvojumu, ka bītlu pirmais singls bija "I wanna hold your hand" (faktiski - "Love me do"). Ja tas bija domāts kā joks - nezinu, kas tur varētu būt smieklīgs, ja kļūda - vienkārši tizli. (ok - patiesībā arī "Juno" neizcēlās ar fenomenālu muzikālu inteliģenci, ja galvenā varone tur varēja kā kaut kādu baigo hidden gem demonstrēt tam potenciālajam bērna audžutēvam mega populāro "All the young dudes", bet tā ir cita tēma). Jā, un filmas indy mūzika ļoti slikti sader ar tās pārāk popsīgo saturu.
Kas man nepatika šajā filmā visvairāk, bija tāda čīzīgi-popsīgā atmosfēra, kurā norisinājās filmas darbība. Jau otrā aina ar meitenēm skolā bija tik ļoti tīņu filmām raksturīga, ka man gribējās ieslēgt bremzes. Un turpinājumā tādu tizlumu bija diezgan daudz. Nedz Nika, nedz Noras personāžiem šeit nebija nekāda dziļuma un personības - Sera more or less spēlēja to pašu džeku no "Juno", bet Nora... es pat nezinu, viņai bija daudz to stulbo "tas ir tik stulbi un neērti, ka es to nevaru skatīties" ainu, un viņas konstantā pālī esošā draudzene arī nebija daudz labāka.
Kas mani pārsteidz, ir apstāklis, ka kritiķiem kopumā šī filma patika. Es biju gaidījis, ka rottentomatoes tās līmenis varētu būt ap 40%, bet nē - 72%. Ko viņi šajā filmā ir saskatījuši - nezinu. Labi, tajā bija šādas tādas epizodes, kur varēja pasmieties, bet vienlaikus tajā bija virkne ainu, kuras neko citu kā riebumu izraisīt nevar (košļene no tualetes poda? yuck!). Plus vēl filma var lepoties ar pilnīgi nekādu nobeigumu. Īsi sakot - not worth watching.
2009-09-03
comments powered by Disqus