Kazhes pierakstu burtnīca

Nenoliegšu, man bija bažas, pirms izvēlējos skatīties šo filmu. It kā jau Ričards Kērtiss ir lielisks vecis, ne velti "Love Actually" ir viena no labākajām pēdējo 10-20 gadu romantiskajām komēdijām, un arī citas viņa filmas man tīk labi. Bet par šo konkrēto filmu dzirdēju, ka īsti laba tā neesot, īsti nesapratu gan, kas tajā kādam nešķita labs, bet tā nu bija.
Taču tad mēs beidzot saņēmāmies, un noskatījāmies šo filmu trijatā ar Lieni un Noru. Un neticami - bet tā ir teju vai perfekta. Ok, varbūt ne perfekta, bet ļoti laba. Šajā filmā es atradu to, ko biju gribējis no "Nick and Norah`s infinite playlist" - interesantu filmu ar muzikālu tematiku. Ne pārāk reālistisku, taču ar lielisku audiālo baudījumu, ar kolorītiem un smieklīgiem personāžiem.
Filmas darbība norisinās 1966.gadā uz kuģa, no kura translē pirātiska radiostacija. Galvenais varonis (ja viņu par tādu var saukt) ir jauns puisis, kuru mamma nosūta uz šī kuģa, lai viņš tur kaut ko jaunu apgūtu. Sliktie valdības cilvēki tikām vēlas apspiest pirātu stacijas, bet foršie džeki spēlē savu mūziku un dzīvo īstu sex, drugs & rocknroll dzīvi. Mūzika, forši personāži, komiskas situācijas un pa pilno lielisku angļu aktieru - ieskaitot pat Roju un sievieti no IT Crowd, Niku Frostu, Bilu Naitiju (šoreiz gan viņš tev nedziedās "Christmas is all around"), Tomu Staridžu un virkni citu. Jā, un te piedalās Filips Sīmors-Hofmans, kas atveido "The Count" jeb radiostacijas foršāko džeku.
Filmas stāsts un morāle varbūt nav nekas fenomenāli oriģināls, bet filma man ļoti patika. Tā ir viegla, jauka komēdija, ar jau minēto lielisko mūziku, kur pārstāvēti gan The Who, gan The Stones, gan The Kinks, gan Džimijs Hendrikss, gan, gan...
Esmu jau teicis, ka šādas filmas ir mana vājība - vieglas un jaukas filmas par mūziku, patīk man tādas, kā jau esmu minējis. Un šī ir tiešām laba. Ļoti tev rekomendēju.