Kazhes pierakstu burtnīca

Pilnīgi to neplānojot, pāris mēnešu laikā noskatījos jau otro filmu, kurā galvenajā lomā ir Kad Merad (pirmā bija "Bienvenue chez le ch`ti"). "Manas zvaigznes un es" ir viena no filmām, kas Rīgā apskatāma Baltijas pērles ietvaros, bet es (prognozējamā kārtā) to skatījos mājas apstākļos un nevis kinoteātrī.
Filma stāsta par kādu vīrieti, kuram ir nopietna apsēstība ar trim aktrisēm, kuras viņš uzskata par visa izcilā iemiesojumu. Viena no šīm aktrisēm ir jau vecāka, slavena un klasiska (viņu arī atveido Katrīna Denēva), otra ir jaunāka un seksuālāka, bet arī slavena (Emanuela Beāra), bet trešā - pavisam jauna un plašām aprindām nezināma (Melānija Bernjē - viņa patiešām NAV plaši zināma aktrise). Robēram (tā sauc galveno varoni) ir lielais sapnis - ka visas trīs viņa iecienītākās aktrises kopā spēlētu vienā filmā. Šķērslis šī mērķa sasniegšanai ir tikai viens - Robērs nav tik ietekmīgs cilvēks, lai kāds ieklausītos viņa vēlmēs. Patiesībā viņš ir gandrīz neierobežoti neietekmīgs - viņš strādā par apkopēju kino aģenta birojā. Pluss gan ir tajā, ka attiecīgais birojs "bīda" pirmās divas no minētajām aktrisēm.
Diezgan ātri kļūst skaidrs, ka apsēstība ar aktrisēm Robēram ir radusies pēc tam, kad no viņa aizgājusi sieva (Maria de Medeiros - kādreizējā blueberry pancakes meitene), un tā rezultātā šis vīrietis principā ir sajucis prātā (lai gan pie ārsta viņš nevis iet pats, bet gan ved pie psihiatra savu kaķi, kuram arī ir depresija). Un viss vēl iet salīdzinoši labi, kamēr Robērs kaitina aktrises ar savu uzmācību, bet mēsli sākas tad, kad viņam tomēr izdodas panākt viņu spēlēšanu vienā filmā. Aktrises apvienojas pret Robēru un sāk visai neglītu spēlīti attiecībā pret savu uzticamo fanu - atņem viņam mašīnu un rada citus finansiālus zaudējumus. Vispār jau jāatzīst, ka Robērs lielā mērā to ir pelnījis, un tomēr man šī skumjā vīra bija žēl.
Es neteiktu, ka šī filma būtu mani sevišķi pārsteigusi - tā ir vienkārša jauka franču komēdija, ne vairāk un ne mazāk par to. Nekā īpaša tajā, protams, nebija, bet garlaicība tās skatīšanās procesā man neuzmācās, viss bija pasniegts pietiekami viegli un patīkami. Īsi sakot - normāla vakara filma, kuru tu noskaties, nedaudz pasmejies, bet visai ātri aizmirsti, kas tieši tev šajā filmā patika.