Kazhes pierakstu burtnīca

Šī ir otrā Kristofa Onorē filma, ko noskatījāmies, un jāatzīst, ka būtu es atcerējies, kas viņš tāds par fruktu, šo filmu pilnīgi noteikti nebūtu izvēlējies skatīties. Iepriekš redzētā "Love Songs" noteikti nebija viena no tām filmām, ko es vienalga kam rekomendētu. Un patiesībā arī "La Belle Personne" nebija tieši mana izvēle - Liene to bija atzīmējusi kā vienu no viņu saistošajām Baltijas pērles filmām. Festivālā mēs neko tā arī nenoskatījāmies, bet tas jau neliedz mums kādas no tā filmām "apgūt" mājas apstākļos.
Vienreiz jau biju iesācis filmu skatīties vienatnē, bet tad izdomāju, ka šo filmu varētu gribēt redzēt arī Liene, līdz ar to skatīšanos pārtraucu, un to pilnībā noskatījāmies tikai septembra pēdējās svētdienas vakarā. Filma stāsta par kādu franču skolu. Jāpiezīmē, ka skolas tematikas filmas Francijā, šķiet, ir ļoti izplatītas, un pagājušajā gadā vien vismaz divas tādas filmas Francijā tapa - šī un "Entre les murs". Kritiķu uzmanības vairāk neapšaubāmi izpelnījās otrā filma, kura reāli pretendēja arī uz Oskara saņemšanu, bet man kā skatītājam "La Belle Personne" varētu būt, ka patika vairāk.
Filmas centrā ir kāda meitene, kas pārgājusi uz "vienkāršo" skolu no kaut kādas elitārās pēc savas mātes nāves, un šajā meitenē jau viņas pirmajā dienā skolā ieķeras skolas seksīgākais skolotājs. Jāpiezīmē, ka šī skolotāja lomā ir Luiss Garels (brālis no "The Dreamers"), kurš neapšaubāmi ir filmas galvenā zvaigzne. Paralēli meitenei parādās arī viņas vecuma draugs - kopumā diezgan simpātiskais, lai arī ne pārāk aizraujošais Oto. Apkārt risinās vēl vesela virkne dažādu skolēnu mīlasstāstu, jo tā jau nebūtu franču filma, ja katram vidusskolniekam nebūtu vismaz 2-3 paralēlas mīlas dēkas ar abu dzimumu pārstāvjiem.
Īsumā var teikt, ka šī filma ir par to, kā skolotājs mēģina meiteni pavest, bet viņam tas neizdodas, lai arī viņa viņā ir iemīlējusies. Un kāpēc tas neizodas? Tāpēc ka viņa ir gudrāka par skolotāju, un zina, ar ko tas viss beigsies.
Nekā TĀDA šajā filmā patiesībā nebija - skaisti aktieri (atšķirībā no "Entre les murs" maksimālas tiekšanās pēc reālisma šajā filmā varoņi ir teju vai Holivudas stila - tikai smalkāk skaisti), daudz emociju, ne pārāk daudz darbības. Skatāma, viegli uztverama un pietiekami baudāma filma. Ne šedevrs, bet arī ne peļama. Un tomēr es joprojām apgalvoju, ka šajā filmā "skaistā persona" ir viņš un nevis viņa.