After Dark

Redz - esmu izlasījis vēl vienu Haruki Murakami romānu. Un redz - viens no maniem mīļākajiem mūsdienu rakstniekiem joprojām saglabā savu vietu manā sirdī. Un tas mani, protams, tikai priecē.
"After Dark" ir romāns, kura darbība norisinās vienā naktī un tā varoņu vidū ir sekojoši personāži:
1) meitene, kas uz nakti aizgājusi prom no savas ģimenes un plāno visu nakti lasīt dažādās kafejnīcās;
2) šīs meitenes māsa, kas gandrīz visu romāna gaitu ir aizmigusi;
3) bijušais māsas klasesbiedrs, kas spēlē trombonu grupā un piestrādā par datorspeciālistu kādā seksa hotelī;
4) dažas šī seksa hoteļa darbinieces - nevis prostitūtas (jo hotelis tādas pats nenodrošina), bet gan kārtības sardzes;
5) datorspeciālists, kas strādā teju līdz rītam, bet nakts gaitā paspēj viesnīcā smagi piekaut ķīniešu prostitūtu
6) ķīniešu prostitūta
7) mīklains vīrietis bez sejas.
Romāns ir ļoti īpatnējs, pat pēc Murakami standartiem. Tas tiek pasniegts tā, it kā tu nevis lasītu grāmatu, bet gan skatītos filmu, turklāt es pat teiktu - Deivida Linča filmu. Un tas man šķiet ļoti veiksmīgs gājiens, un varu tikai kārtējo reizi paust savu sajūsmu par Murakami spējām vērpt stāstu pavedienus. Šajā romānā, kas patiesībā ir pēdējā laika Murakami ļoti neraksturīgi īss, ir ļoti daudz interesantu detaļu, mīklainu elementu un vienkārši perfekti autora izspēlētu triku. Patiesībā, ja tā padomā, tā pilnīgi noteikti ir viena no labākajām viņa grāmatām, ko esmu lasījis - tajā pašā līmenī, kur "Aitas medīšanas piedzīvojumi".
Turklāt grāmatas sākums man šķita tāds, ka nekā tik izcila tur nebūs. Padomāju jau - "Murakami sācis atkārtoties, tas jau ir lasīts," bet ātri vien izrādījās - nē, viņš neatkārtojas, nē, tas nav lasīts, tā ir pilnīgi jauna un pilnīgi lieliska grāmata, un tā man ļoti patīk. Un tas taču ir lieliski!
2009-10-03
8.5
comments powered by Disqus