The Story of the Trapp Family Singers

Man personīgi Marija fon Trapa un Trapu ģimenes dziedoņi pirmajā brīdī nekādas asociācijas nerada, taču grāmatas nosaukuma latviskais tulkojums - "Mūzikas skaņas" - par kaut ko iedomāties liek gan. Es gan piederu tai nelielajai cilvēku daļai, kas filmu "Mūzikas skaņas" redzējuši nav un par tās saturu neko nezina un vienīgā asociācija ar šo filmu man ir ēdelvaiss, par kuru pat neesmu drošs, ka tas tur jebkādi parādās, vismaz grāmatā no tā nav ne miņas. Bet šoreiz - par grāmatu un nevis par filmu.
Šī grāmata, protams, kļuva par pamatu leģendārajam mūziklam un filmai, taču pamatā tam visam bija patiešām ļoti rets un īpatnējs ģimenes stāsts, kurā vieta ir gan pelnrušķītes elementam, gan sižeta līnijai par otro pasaules karu, gan amerikāņu sapnim, gan daudz kam citam. Īstenībā vienīgais, ar ko ir ievērojama pati grāmata, ir tas, ka tajā aprakstītie notikumi ir patiesi, un to autore patiešām fon Trapu ģimenē nokļuva kā topošā mūķene - privātskolotāja, bet tad viņa apprecēja pašu fon Trapu, audzināja viņa septiņus bērnus, kam piepulcējās trīs viņas pašas bērni, tad ģimenes bagātība pārvērtās par nulli un ģimene sāka pelnīt iztiku dziedot, atnāca karš, no Eiropas šie aizbēga uz Ameriku, tur vispirms viņiem neko labi negāja, bet vēlāk fon Trapi veidoja fondu kara laikā nopostītās Austrijas iedzīvotāju atbalstīšanai.
Es patiesībā nebrīnos par to, ka šāda grāmata varēja kļūt par bestselleru, bet ir nenoliedzams apstāklis, ka tās literārā vērtība ir gaužām zema un ka tās pluss ir stāstā, ko tās stāsta, bet veids, kā tas tiek pasniegts ir šausmīgi triviāls un audzinošajai literatūrai a la "Garkājtētiņš" piederīgs. Marija fon Trapa laikam gan nebija sevišķi talantīga rakstniece, bet viņa arī pati to laikam apzinājās, taču viņa pilnīgi noteikti bija ļoti spēcīga un interesanta sieviete, kas man liek domāt, ka par viņas dzīvi varētu uzrakstīt arī labāku grāmatu nekā šī. Un nekas, ka šī grāmata ir tik slavena un tik leģendāra. Īpaši laba tā nav, un punkts.
2009-10-13
5.5
comments powered by Disqus