Kazhes pierakstu burtnīca

Gluži par superekspertu, kas attiecas uz Almadovara filmām, es sevi nenosaukšu, bet šādas tādas šī patlaban slavenākā spāņu režisora filmas es redzējis esmu. Un tas bija tikai loģiski, ka gribēju noskatīties arī viņa jaunāko filmu (kas šogad tika prezentēta Kannās), kurā turklāt galveno lomu spēlē viena no mūsdienu kino pasaules skaistākajām aktrisēm Penelope Krusa. Patiesību sakot, Penelope kā galvenās lomas atveidotāja šajā filmā ir neliels pārspīlējums, īstenībā jau Lluis Homar ir filmas centrālais personāžs, bet Penelope - pa vidu starp pirmo un otro plānu. Taču šaubu nav - kino biļetes pārdod Krusa un nevis Omārs. Un vēl viena piebilde - vienā filmas ainā, kur tiek rādītas Penelopes kājas un konkrētāk potītes, diezgan radikāli mainījās manas domas par viņas skaistumu - laikam jau tomēr Penelope ir gluži vienkārši pārāk kaulaina.
Taču nebūtu pareizi par šo filmu rakstīt tikai un vienīgi Krusas izskata apcerējumus. Filma stāsta par kādu rakstnieku/scenāristu, kurš tagad ir kļuvis akls, bet kuram pagātnē reiz bija sakars ar kādu ļoti skaistu sievieti, kura vienlaikus piederēja vienam vecam pretīgam bagātniekam. Tad te vēl iesaistās bagātnieka dēls gejs (jē! šī ir viena no tām filmām, kurās piedalās šis episkais varonis), rakstnieka bijusī draudzene un tagadējā palīdze (aktrise, par kuru iepriekšējās Almadovara filmas kontekstā man ar Lieni bija ilgs strīds par to, vai tas ir vai nav transvestīts) un pašas palīdzes dēls (kurš, cik atceros, nav gejs). Šķiet, ka visus centrālos personāžus būšu iezīmējis, vēl tikai jāpiebilst, ka filmā parādās ainas no filmas, kurā filmējas Krusas varone un kuru uzņem tas pats galvenais varonis, bet vecais kverplis ir tās finansētājs.
Patiesībā šī ir ļoti tipiska Almadovara filma - ar tipiskiem šim režisoram paņēmieniem, tipiskām viņa filmām košām un nedaudz pārdabiskām krāsām, tipiskiem nedaudz pārdabiski košiem personāžiem. Salīdzinoši ar agrīnajiem viņa darbiem te, protams, ir ļoti maz seksuāla rakstura ainu un filmā pat neiesaistās neviens vienīgs ar HIV inficēts transvestītisks prostitūts, bet pie šāda Almadovara mani pieradināja jau "Volver". Šķiet, ka Almadovars pamazām nomierinās un kļūst par "vienkāršu" režisoru. Patiesībā šī filma jau bija diezgan laba, bet ne vairāk kā vienkārši laba. Šī nav no tām filmām, kuras ir jānoskatās, lai tu būtu apritē un zinātu, "what`s in, what`s out". Iespējams, ka biju gaidījis kaut ko vairāk. Iespējams, biju pārāk miegains jau filmas sākumā, lai patiešām sagaidītu no tās vairāk. Ja skatīšos vēlreiz - precizēšu savu attieksmi. Bet diez vai skatīšos vēlreiz.