Kazhes pierakstu burtnīca

"Mašeņka", tā varētu teikt, ir grāmata, ar kuru sālās Nabokovs. Pirms tam viņam gan bija izdoti daži dzejas krājumi, bet kā prozaiķis Nabokovs savu popularitāti sāka iekarot tieši ar šo savu "garstāstu" / mini romānu.
Grāmatas darbība norisinās pēckara (vai pirmskara - kā gribi, tā sauc) Berlīnē kādā krievu pansijā. Romāna galvenais varonis ir gados jauns vīrietis uzvārdā Gaņins, kurš ilgstoši nespēj saraut sakaru ar sievieti, kura viņam kopumā nepatīk un ar kuru viņš nav laimīgs. Taču attiecības ar šo sievieti, cik nomācošas tās lai arī nebūtu, liedz Gaņinam saņemties doties projām no Berlīnes un kaut ko darīt tālāk ar savu dzīvi. It kā tuvākās nedēļas beigās Gaņins plāno beidzot doties projām, bet vēl joprojām viņš pats tam īsti netic. Beidzot kaut kas notiek, kad izrādās, ka pie viena viņa pansijas kaimiņa tuvākajās dienās ieradīsies tā sieva, kas Gaņinam par lielu pārsteigumu izrādās Gaņina mūža pirma mīlestība - Mašeņka.
Kārtējo reizi jau saskaros ar situāciju, ka ilgi nespēju saņemties par kādu grāmatu uzrakstīt, bet beigās, kad jau riskēju citādi vispār aizmirst aprakstu uztaisīt, nekā diži jēdzīgāka, par ko rakstīt šķiet vēl bezjēdzīgāk.
Šis ir tieši šāds gadījums - man pilnīgi nekā nav ko rakstīt par grāmatu, kura gan man ir patikusi, bet vienkārši nav nekā pat nedaudz līdzīga iedvesmai.