No Man`s Land

Savulaik man šī filma sagādāja diezgan lielu sašutuma vilni - kad uzzināju, ka kaut kāda filma par Bosnijas karu pārspējusi "Amēliju" cīņā par Oskaru kā labākajai filmai svešvalodā, pirmā doma bija - nolāpītā politika atkal gūst savu! Protams, lai kritizētu šīs filmas apbalvošanu, man nebija nepieciešams noskatīties pašu filmu. Tagad, vairākas reizes dzirdējis šai filmai izteiktus slavas vārdus no Sērža puses, beidzot saņēmos to noskatīties. Vai pareizāk - Liene vakar pateica, ka gribot skatīties šo filmu un es, protams, neiebildu.
Izrādījās, ka "No Man`s Land" ir filma, no kuras pilnīgi noteikti (vai vismaz man tā šķiet) iespaidojās gadu vēlāk tapušās krievu "Kukuškas" veidotāji (ja kas - arī "Kukuška" ir lieliska filma).
Jāatzīst, ka Bosnijas karš man pagāja garām diezgan izteikti nemanīts - tolaik nebiju tajā vecumā, kad interesējas par globālām problēmām un arī nekādu super grandiozo rezonansi tas mūspusē, manuprāt, neguva. Atceros vienīgi to, ka kaut kādi latviešu miera uzturētāji Bosnijā atzīmējās ar pamatīgu pieļurbāšanos un urinēšanu tam neparedzētos apstākļos.
Par to, kas tur patiešām notika, vismaz kaut kādu informētību guvu jau krietni vēlāk, tai skaitā pateicoties Peilina "New Europe", kurā tika rādīti kādreizējie kara dalībnieki, kas tagad līdz pat savas dzīves beigām varēs nodarboties ar mīnu meklēšanu, jo kājāmgājējiem šī zeme nebūs droša vēl ļoti, ļoti ilgi.
Tieši mīna ir viena no centralajām varonēm šajā filmā, līdzās diviem bosniešu un vienam - serbu karavīram, kuri nonākuši tranšejā pa vidu frontes līnijai. Situācija, kurā viņi atrodas, laikam vislabāk aprakstāma ar šaha terminu "pats" - kad tu kā karalis atrodies pozīcijā, kad mats tev pieteikts nav, bet nekādu gājienu izdarīt tu arī nevari. Vistiešāk šajā pozīcijā atrodas viens no bosniešu karavīriem, kuru viens nu jau miris serbs, uzskatot to par beigtu, izvietojis uz "lēkājosās mīnas", proti, tādas mīnas, kas uzsprāgs, no tās noņemot svaru - t.i., vai nu pakustinot līķi vai šajā gadījumā dzīvo karavīru. Šajā pasākumā iesaistās arī NATO ļaudis, kuri šajā visnotaļ melnajā filmā tiek izsmieti daudz nežēlīgāk nekā abas karojošās puses (lai gan strīds par tēmu, "kurš sāka karu" arī ir ļoti veiksmīgi realizēts).
Kopumā šī ir tieši tāda veida filma, kā man patīk - no vienas puses - ļoti asprātīgā, no otras - ļoti smaga un vērtīga. Tā pilnīgi noteikti nav viena no salkani banālajām filmām par kara patriotisko pusi un tā nav arī vienkārša pretkara sludināšana, bet gan patiešām lieliski pasniegts stāsts ar ļoti emocionālām situācijām un vispār - rekomendējams kino. Paldies cilvēkam, kas mums to ieteica noskatīties!
2009-11-25
8.5
comments powered by Disqus