Diez vai tevi pārsteigšu, atklājot, ka vispār es no dabas esmu viens diezgan pretīgs tipāžs - ironisks, sarlastisks, ar noslieci uz ļaunu pasmiešanos. Līdz ar to es neesmu tieši tas cilvēks, kuram parasti patīk multfilmas un šī žanra šedevri, par ko iepriekš dzirdētas labas atsauksmes, parasti man liek vien saraukt plecus.
Bet šis bija patīkams izņēmums. Šis bija tas retais gadījums (labi - varbūt nemaz ne tik retais, man vienkārši patīk izlikties par biezādainu riebekli, kā to daru arī šī aprakstapirmajā rindkopā), kad biju patiešām īsteni aizkustināts. Šī bija tiešām ļoti jauka multfilma, ļoti sirsnīga un arī - ļoti nopietna. Domājams, nebūšu oriģināls, paziņojot, ka filmas daļa "tā paiet dzīve".
Man tagad pat ir grūti uzrakstīt par šo multfilmu - tik ļoti man tā patika. Šoreiz - bez jebkādas ironijas un sarkasma varu teikt - jā, tā ir tiešām super jauka, ļoti skaisti uztaisīta no tehniskā viedokļa. Vispār - es teiktu - teju vai perfekta multfilma.
Un tas tiešām šoreiz ir teikts no sirds - šī ir līdz šim mana mīļākā Pixar multfilma.