Pirmo reizi kinoteātrī
Kad tu pirmo reizi biji kinoteātrī un kāda bija pirmā tevis skatītā filma? Tā kā par tevi es nepateikšu, jo droši vien nebiju klāt, pastāstīšu par sevi.
Kad biju mazs, netiku lutināts ar biežu kino apmeklējumu (kā tagad nojaušu - nebija mums tolaik tādas rocības), līdz ar to no pirmsskolas gadiem (ja tie vispār tiešām ir pirmsskolas gadi - atmiņa par šādām lietām ir visai izplūdusi un skaitļiem nepiesaistīta) atceros tikai divus kino apmeklējumus, no kuriem pat īsti nezinu, kurš īsti bija pirmais un no abām reizēm man atmiņā vairāk palikušas visādas sadzīviskas detaļas un nevis pašas filmas.
Pirmais variants manai pirmajai filmai:
1) Disneja "Mazā nāriņa". Pēc idejas man tolaik vajadzētu būt bijušam 6-7 gadus vecam, ja pieņem, ka Eiropu multfilma sasniedza 1990.gada rudenī. Multfilma bija noslēgums dienai, kad mani un manu bērnības labāko draugu Mihailu pa Rīgu izklaidēja Mihaila lielā māsa. Nez, cik tai "lielajai" māsai tobrīd bija gadu? 16 vai tomēr nedaudz vairāk? Droši vien - ne vairāk, jo galvenais rezultāts šai dienai bija tāds, ka man toreiz tika atļauts ēst tik daudz saldējuma, cik vien vēlējos - apēdu 6 vai septiņas tā laika tradicionālās vafeles glāzītes, nez kāpēc ļoti labi atceros, ka pēdējais no tiem bija ar citronu garšu, bet nākamajā dienā mani pievarēja angīna visai smagā formā, vai pat tajā pat vakarā, nav svarīgi. Patiesībā man būtu interesanti noskaidrot, kad tieši tas būtu varējis būt, kad notika šis mans kino apmeklējums, bet tik traks, lai ietu uz bibliotēku rakties pa avīžu arhīviem, meklējot kino repertuāru, es laikam tomēr neesmu. Ja nemaldos, filmu skatījos "Pionierī" jeb vēlākajā "Oskarā" jeb vēlakajā "La Roccā".
Otrā atmiņa ir ar vēl nenoteiktāku laiku un nezināmu skatīšanās vieta - kaut kāda filma par Nostradamusu. Laikam pa daļai no dokumentāliem kadriem veidota, pa daļai iestudēta. Iespējams, ka tā bija The man who saw tomorrow, bet neesmu par to drošs, lai gan droši vien varētu to pārbaudīt, noskatoties. No filmas atceros to, ka biju pārsteigts, kā gan Nostradamuss varēja melnbaltā veidā redzēt Hitleru un citas 20.gadsimta sākuma personības - vai viņš vienlaikus paredzēja arī melnbalto kino? (stulbs iebildums, kas tobrīd šķita ļoti aktuāls).
Izlēmu intereses pēc pavaicāt maniem vecākiem, vai viņi nevarēs kaut ko šajā sakarā atcerēties. Izrādījās - māte līdzēt nevarēja, pavaicās tēvam. Bet diez vai šāda pietiekoši absurda informācija būs arī viņam galvā aizķērusies.
Padomāju vēl mazliet un izdomāju, ka tad es varbūt varu noskaidrot, kādas bija pirmās filmas, ko kino redzēja mani vecāki. Pieņemot to, ka tas noteikti būs kaut kas ievērības cienīgāks nekā "Mazā nāriņa".
Tas arī būtu izdarīts. Tētis pirmo reizi uz kino bija uz kaut kādu padomju "Tarzāna" ekranizāciju (atkal jau varētu pacensties noskaidrot, kādu tieši, bet tas laikam būtu jau pagrūtāk), ko rādīja kinoteātrī "Teika" (no kura, kā no vairuma Rīgas kādreizējo kinoteātru tagad ir atlikusi tikai ēka ar šiltīti). Tikām mamma pirmo reizi kino bija uz (visticamākais) multfilmu par pelēko pīlīti, kura iesala upē un kurai nāca virsū ļaunā lapsa, tad mamma apraudājās un tika no kinoteātra aizvesta, nekad neuzzinot pīles likteni. Bet otrā - Kapteiņa Granta bērni.
Ko tu varētu šai sakarā piebilst par sevi?