Novērojums par hokeju
Kaut kā pēdējos gados izteikti novērojams, ka Latvijas hokejā vadošo sportistu vidū arvien pieaug latviskas izcelsmes hokejistu procents. Deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad sāku intensīvāk sekot hokejam līdzi, mūsu izlases līderu vidū bija tādi ļaudis kā Kerčs, Znaroks, Tambijevs, Panteļejevs, Semjonovs, Grigorjevs, Fanduļs, Beļavskis, Žoltoks, Maticins, Čudinovs, Ignatjevs. Tikām tagad no vadošajiem hokejistiem krievvalodīgi ir vien Ņiživijs, Širokovs, Pujacs un Jeforejevs. Un vēl šokējošāk - tikai viens no šiem četriem hokejistiem pārstāv Rīgas "Dinamo", kamēr pārējie ir pieprasīti citās KHL komandās. Vai tā ir sakritība, vai arī "Dinamo" vadība nevēlas komandā Latvijas krievvalodīgos hokejistus? Kā nekā pagājušogad gan Širokovs, gan Pujacs rīdzinieku rindās bija, bet tagad Aleksejs ir prom, kamēr, piemēram, Armands Bērziņš joprojām ir komandā.
Taču jautājums ir arī globālāks - kāpēc Latvijā pēdējos gados tik maz parādās jauni un perspektīvi hokejisti krievvalodīgās sabiedrības daļas vidū? Kā nekā pēdējo gadu talantīgie jaunieši - Karsums, Kulda, Bārtulis, Daugaviņš, Saulietis, Bukarts - visi ir diezgan izteikti latviskas izcelsmes. Vai patiešām mūsu valstī būtu novērojama tā diskriminācija, par kuru tik ļoti tīk runāt krievu presei vai ir kādi citi iemesli šai situācijai?