Ja man vajadzētu vērtēt tikai "9" vizuālo pusi, es būtu multfilmai izteicis daudz slavas vārdu - postapokaliptiskas vides radīšana Šeina Ekera komandai ir padevusies labum labā (cik zinu, filma ir "turpinājums" šī paša autora īsfilmai, kas 2006.gadā bija nominēta Oskaram un kura tik ļoti iepatikās Timam Bērtonam, ka tas uzreiz piedāvāja Ekeram izveidot uz tās pamata pilnmetrāžas filmu ar pašu Bērtonu producenta statusā.
Filmas darbība norisinās pasaulē, kuru izpostījis karš starp cilvēkiem un mašīnām (vizuāli var spriest, ka tas noritējis kaut kad pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados). Multfilmas galvenie varoņi ir grūti definējamas radības, kuras radījis zinātnieks - šķiet, pēdējais karā izdzīvojušais cilvēks. Šīm radībām katrai uz muguras ir uzrakstīts tās numurs, un galvenā varoņa numurs (kā to viegli nojaust) ir 9. Viņam ir lemts kļūt par jaunās pēckara pasaules aizsācēju, bet lai to sasniegtu, filmas garumā viņš izdarīs visu no sevis atkarīgo, lai izdzīvojušo būtu iespējami mazāk. Jo - un tas ir diezgan droši - tieši galvenā varoņa darbības rada gandrīz visus mēslus, kas šajā multfilmā notiek, un bez viņa līdzdalības bēdīgo seku būtu ievērojami mazāk.
Patiesību sakot, man nav skaidrs, par ko īsti ir šī multfilma un kāda ir tās doma. Nē, izsekot sižetam nav nekādu problēmu, bet pilnīgi nav skaidrs, what`s the point of all of it. Es varu novērtēt, ka šeit ir daudz kas saskatāms no "1984", no "wall-e", arī no "Coraline", varbūt pat no "Matrix", bet - ko tas dod šai konkrētajai multfilmai? Un kam būtu tā jāskatās? Bērniem tā noteikti nav domāta - pārāk drūma, pārāk skaudra, pārāk nežēlīga. Pieaugušajiem? Tādā gadījumā tomēr prasītos pēc sakarīgāka sižeta, nopietnākiem dialogiem (Eiaija Vuds Devītnieka lomā labākajā gadījumā var līdzināties "B" kategorijas datorspēles ierunātājam), kaut kādu loģiku. Bet šeit faktiski ir viena action aina pēc otras, bez sevišķas jēgas gan action ainām, gan posmiem starp tām. Jā - vizuāli multfilma ir uztaisīta ļoti meistarīgi, patiešām jūtams arī Bērtona pieskāriens, bet katastrofāli pietrūkst kaut kādas dzirksts, kas liktu man just līdzi multfilmas varoņiem un darbībai. Bet tā sanāca, ka uz pāris minūtēm multfilmas laikā pat pievēru acis un gandrīz iemigu.