Un conte de Noël
Arno Desplešina "Un conte de Noel" jeb "Ziemassvētku stāsts" ir daudzu kritiķu visnotaļ augstu novērtēta filma. Tā, atbilstoši Wikipedia datiem, seši kritiķi to savā pagājušā gada labāko filmu topā ierindojuši pirmajā vietā, bet vēl 11 gabali to iekļāvuši labāko desmit filmu sarakstā.
Tu varbūt teiksi, ka tas nav nekāds satriecošs sasniegums, un tomēr - kaut kādā mērā tastomēr liecina, ka kritiķi pret šo filmu gluži vienaldzīgi nav bijuši. Un es savukārt nebūšu tas cilvēks, kas palaidīs garām iespēju apskatīties "savādāku" filmu par Ziemassvētkiem. Nezinu, kā ir ar tevi, bet man Ziemassvēku filmas asociējas ar salkanu morāli un tizliem jokiem, tā ka pat "Home Alone" šajā apakšžanrā var uzskatīt par teju vai šedevru.
"Ziemassvētku stāsts" patiešām ir savādāka filma, un vienīgais kino darbs, ko varu tai pielīdzināt, ir "The Royal Tennenbaums", kurā bija diezgan līdzīga situācija. Proti, doma ir tāda - ģimenē, kurā ir trīs bērni (visi jau pieauguši) un viens miris bērns - ģimenes pirmdzimtais Džozefs, kurš joprojām tiek bieži pieminēts dažādās situācijās. Bērni savā starpā nesatiek diez ko labi - meita ir naidā ar vecāko no brāļiem tādā mērā, ka viņa tiesas ceļā panākusi, ka tas nedrīkst viņai tuvoties, turklāt nav īsti skaidrs - kāpēc tā. Un mātei ir parādījusies leikēmija (no kuras, ja kas, nomira arī Džozefs), un izglābt viņu var tikai kaulu smadzeņu pārstādīšana, taču tās dabonamas vai nu no tā dēla, kurš nav īpaši jauks cilvēks (māsas naidnieks) vai arī no meitas dēla, kurš savos 15 gados ir psihiski ļoti nestabils un kurš spiests ārstēties traķī. Ja nu tev nav vēl skaidrs - ģimene ir stipri disfunkcionāla, neviens tās loceklis nav tā pa īstam laimīgs (ja nu vienīgi vecākās paaudzes pārstāvji viens otru "normāli" mīl, kamēr bērni un mazbērni ir on the road to hell). Te ir gan nesaprasta mīlestība, gan neskaidri aizvainojumi, gan visas citas iespējamās likstas un raizes. Kā jau minēju - šī nav pati tipiskākā Ziemassvētku filma, un vienīgais, kas tai patiešām ir saistīts ar Z-svētkiem, ir darbības laiks. Filma ir visnotaļ smaga un depresīva, bet, protams, laba. Neiesaku to tev skatīties Z-svētku vakarā, ja gribi just siltumiņu sirsniņā, jo tādā gadījumā tu gandrīz noteikti smagi aplauzīsies, bet citādi šo filmu pilnīgi noteikti ir vērts noskatīties. Katrā ziņā man tā patika.
Tu varbūt teiksi, ka tas nav nekāds satriecošs sasniegums, un tomēr - kaut kādā mērā tastomēr liecina, ka kritiķi pret šo filmu gluži vienaldzīgi nav bijuši. Un es savukārt nebūšu tas cilvēks, kas palaidīs garām iespēju apskatīties "savādāku" filmu par Ziemassvētkiem. Nezinu, kā ir ar tevi, bet man Ziemassvēku filmas asociējas ar salkanu morāli un tizliem jokiem, tā ka pat "Home Alone" šajā apakšžanrā var uzskatīt par teju vai šedevru.
"Ziemassvētku stāsts" patiešām ir savādāka filma, un vienīgais kino darbs, ko varu tai pielīdzināt, ir "The Royal Tennenbaums", kurā bija diezgan līdzīga situācija. Proti, doma ir tāda - ģimenē, kurā ir trīs bērni (visi jau pieauguši) un viens miris bērns - ģimenes pirmdzimtais Džozefs, kurš joprojām tiek bieži pieminēts dažādās situācijās. Bērni savā starpā nesatiek diez ko labi - meita ir naidā ar vecāko no brāļiem tādā mērā, ka viņa tiesas ceļā panākusi, ka tas nedrīkst viņai tuvoties, turklāt nav īsti skaidrs - kāpēc tā. Un mātei ir parādījusies leikēmija (no kuras, ja kas, nomira arī Džozefs), un izglābt viņu var tikai kaulu smadzeņu pārstādīšana, taču tās dabonamas vai nu no tā dēla, kurš nav īpaši jauks cilvēks (māsas naidnieks) vai arī no meitas dēla, kurš savos 15 gados ir psihiski ļoti nestabils un kurš spiests ārstēties traķī. Ja nu tev nav vēl skaidrs - ģimene ir stipri disfunkcionāla, neviens tās loceklis nav tā pa īstam laimīgs (ja nu vienīgi vecākās paaudzes pārstāvji viens otru "normāli" mīl, kamēr bērni un mazbērni ir on the road to hell). Te ir gan nesaprasta mīlestība, gan neskaidri aizvainojumi, gan visas citas iespējamās likstas un raizes. Kā jau minēju - šī nav pati tipiskākā Ziemassvētku filma, un vienīgais, kas tai patiešām ir saistīts ar Z-svētkiem, ir darbības laiks. Filma ir visnotaļ smaga un depresīva, bet, protams, laba. Neiesaku to tev skatīties Z-svētku vakarā, ja gribi just siltumiņu sirsniņā, jo tādā gadījumā tu gandrīz noteikti smagi aplauzīsies, bet citādi šo filmu pilnīgi noteikti ir vērts noskatīties. Katrā ziņā man tā patika.
2009-12-19
comments powered by Disqus