Ils se marièrent et eurent beaucoup d`enfants
"Viņi apprecējās un viņiem bija daudz bērnu" pilnīgi noteikti ir viena no vismazāk zināmajām Džonija Depa filmām. Un nav jau brīnums - franču lente, kurā Džonijs redzams ne vairāk kā piecu minūšu garumā, nav tieši tā filma, par kuru varētu rakstīt, piemēram, "Privātā dzīve". Taču man gribētos teikt - a zrja! Šī izrādījās (man) negaidīti saistoša filma, viena no pēdējā laikā labākajām noskatitajām franču filmām.
Filmas centrā ir laulāts pāris - Gabriela (Šarlote Geinsbūra) un Vensāns (Ivans Atāls). Jāpiezīmē, ka galveno lomu atveidotāji ir precējušies arī reālajā pasaulē un ka viņu dēls filmā Džozefs patiesībā ir viņu dēls dzīvē Bens. Šī detaļa gan neietekmē manu spriedumu par filmu, un tomēr ir interesanti to zināt. It īpaši to ir interesanti zināt, ja ņem vērā apstākli, ka viņu (filmas) laulība nebūt nav nosaucama par perfekti laimīgu, līdz ar to šādu lomu uzņemšanās tomēr ir zināma uzdrīkstēšanās - plus vēl ievērojot, ka Atāls ir vienlaikus arī filmas režisors un scenārija autors.
Vensāns ir automašīnu pārdevējs, kurš pēc ilgas neuzdrīkstēšanās beidzot uzdrīkstas sākt ārpuslaulības sakaru. Viņš, protams, turpina mīlēt savu sievu, bet tas viņam neliedz vienlaikus mīlēt arī vēl vienu sievieti. Un šķietami ideālā laulība sāk brukt.
Jāatzīst ari, ka Vensāna labāko draugu dzīves nav tādas, ko varētu nosaukt par ideālām. Alēns Šabā (vēl viens diezgan labi zināms franču aktieris) ar savu sievu nemitīgi plēšas un lamājas, jo viņš uzskata, ka sievas dēļ atteicies no visām šīs pasaules sievietēm un ka tas nav tā vērts, kamēr sieva augu dienu meklē papildu iemeslus lamāt savu vīru, pārmetot tam seksismu un visur, kur vien iespējams, iesaistot dzimumu līdztiesības jautājumu. Visubeidzot trešais draugs ir neprecējies pleibojs, kuram ir tonnām sieviešu, bet kuru pie labākās gribas nevarētu nosaukt par laimīgu cilvēku.
No vienas puses, šai filmai varētu pārmest, ka tajā nekas īsti nenotiek - ne tev spriedzes, ne tev darbības, nekā te nav. Un tomēr, manuprāt, šajā filmā bija ļoti daudz, un man šī filma patika.
Filmas centrā ir laulāts pāris - Gabriela (Šarlote Geinsbūra) un Vensāns (Ivans Atāls). Jāpiezīmē, ka galveno lomu atveidotāji ir precējušies arī reālajā pasaulē un ka viņu dēls filmā Džozefs patiesībā ir viņu dēls dzīvē Bens. Šī detaļa gan neietekmē manu spriedumu par filmu, un tomēr ir interesanti to zināt. It īpaši to ir interesanti zināt, ja ņem vērā apstākli, ka viņu (filmas) laulība nebūt nav nosaucama par perfekti laimīgu, līdz ar to šādu lomu uzņemšanās tomēr ir zināma uzdrīkstēšanās - plus vēl ievērojot, ka Atāls ir vienlaikus arī filmas režisors un scenārija autors.
Vensāns ir automašīnu pārdevējs, kurš pēc ilgas neuzdrīkstēšanās beidzot uzdrīkstas sākt ārpuslaulības sakaru. Viņš, protams, turpina mīlēt savu sievu, bet tas viņam neliedz vienlaikus mīlēt arī vēl vienu sievieti. Un šķietami ideālā laulība sāk brukt.
Jāatzīst ari, ka Vensāna labāko draugu dzīves nav tādas, ko varētu nosaukt par ideālām. Alēns Šabā (vēl viens diezgan labi zināms franču aktieris) ar savu sievu nemitīgi plēšas un lamājas, jo viņš uzskata, ka sievas dēļ atteicies no visām šīs pasaules sievietēm un ka tas nav tā vērts, kamēr sieva augu dienu meklē papildu iemeslus lamāt savu vīru, pārmetot tam seksismu un visur, kur vien iespējams, iesaistot dzimumu līdztiesības jautājumu. Visubeidzot trešais draugs ir neprecējies pleibojs, kuram ir tonnām sieviešu, bet kuru pie labākās gribas nevarētu nosaukt par laimīgu cilvēku.
No vienas puses, šai filmai varētu pārmest, ka tajā nekas īsti nenotiek - ne tev spriedzes, ne tev darbības, nekā te nav. Un tomēr, manuprāt, šajā filmā bija ļoti daudz, un man šī filma patika.
2010-01-03
comments powered by Disqus