Laikmetu maiņā: 1.daļa
Fēlikss Cielēns bija viens no neatkarīgās Latvijas nozīmīgākajiem sociāldemokārtiem, aktīvs 1905.gada revolūcijas dalībnieks, vienīgais tā laika sociāldemokrāts - Latvijas ārlietu ministrs (1926.-28.g.), vēlāk - Latvijas sūtnis Francijā. Pēc 15.maija apvērsuma Ulmanis Cielēnam atņēma Latvijas pavalstniecību (ļoti gudrs gājiens, protams), un Cielēns palika Francijā emigranta statusā. 2.pasaules kara laikā viņš atgriezās Latvijā, darbojās pretošanās kustībā Latvijas Centrālā padome - praktiski vienīgajā organizācijā tā laika Latvijā, kas patiešām tiecās uz Latvijas neatkarības atgūšanu, nevis atbalstīja sarkanos vai brūnos. Kara beigās Cielēns emigrēja uz Zviedriju, kur arī nodzīvoja līdz mūža beigām un kur tapa viņa memuāri "Laikmetu maiņā".
Clelēna memuāru pirmā daļa skar posmu Latvijas vēsturē līdz 1905.gada revolūcijas apspiešanai. Grāmatas ievaddaļā CIelēns ieskicē savu uztveri par Latvijas vēsturi no 13. līdz 19.gadsimtam, tad pievēršas Jaunajai strāvai, bet pamatā šī grāmata tomēr ir veltīta Piektā gada revolūcijai, kurā, kā zināms, pats Cielēns aktīvi ņēma līdzdalību - gan kā aģitators, gan reizēm arī kā kaujinieks. Te, protams, vajadzētu atzīmēt, ka Cielēns tolaik bija pagalam jauns - 1905.gadā viņš bija nieka 17 gadus vecs, taču tolaik tas Latvijas sociāldemokrātu vidū bija diezgan izplatīti, ka arī vadošo aktīvistu vidū bija daudz jauniešu. Jāatzīst, ka man šīs grāmatas izlasīšana noteikti bija ļoti noderīga, jo pašam sev par kaunu jāatzīst, ka manas zināšanas par piektā gada revolūciju līdz šim bija visnotaļ ierobežotas, un tagad sāku labāk saprast, kālab un kā tā noritēja. Ja nemaldos, skolā vēstures stundās šī tēma tika pārskrieta diezgan ātri un pavirši (lai gan tas nav brīnums, jo vēsturi mums mācīja stipri nīkulīgi), kam par iemeslu varētu būt tas, ka 5.gads mūsdienu Latvijā netiek uzskatīts par neko diži labu, jo to organizēja sarkanie. Līdzās citām lietām, tā kā Cielēns pēc revolūcijas apspiešanas kādu laiku uzturējās Pēterburgā, kur piedalījās turienes komunistu pasākumos, šī grāmata man mazliet izskaidroja arī atšķirības starp boļševikiem un meņševikiem (pats Cielēns sliecās piederēt otrajai nometnei). Dažās grāmatas epizodēs man gan šķita, ka Cielēns varētu būt savu lomu kādos pasākumos nedaudz pārspīlējis un padarījis sevi par nozīmīgāku, nekā viņš tolaik patiesībā bija, bet lasīt šo grāmatu man tas netraucēja un esmu apņēmības pilns izlasīt arī pārējās viņa memuāru daļas.
Clelēna memuāru pirmā daļa skar posmu Latvijas vēsturē līdz 1905.gada revolūcijas apspiešanai. Grāmatas ievaddaļā CIelēns ieskicē savu uztveri par Latvijas vēsturi no 13. līdz 19.gadsimtam, tad pievēršas Jaunajai strāvai, bet pamatā šī grāmata tomēr ir veltīta Piektā gada revolūcijai, kurā, kā zināms, pats Cielēns aktīvi ņēma līdzdalību - gan kā aģitators, gan reizēm arī kā kaujinieks. Te, protams, vajadzētu atzīmēt, ka Cielēns tolaik bija pagalam jauns - 1905.gadā viņš bija nieka 17 gadus vecs, taču tolaik tas Latvijas sociāldemokrātu vidū bija diezgan izplatīti, ka arī vadošo aktīvistu vidū bija daudz jauniešu. Jāatzīst, ka man šīs grāmatas izlasīšana noteikti bija ļoti noderīga, jo pašam sev par kaunu jāatzīst, ka manas zināšanas par piektā gada revolūciju līdz šim bija visnotaļ ierobežotas, un tagad sāku labāk saprast, kālab un kā tā noritēja. Ja nemaldos, skolā vēstures stundās šī tēma tika pārskrieta diezgan ātri un pavirši (lai gan tas nav brīnums, jo vēsturi mums mācīja stipri nīkulīgi), kam par iemeslu varētu būt tas, ka 5.gads mūsdienu Latvijā netiek uzskatīts par neko diži labu, jo to organizēja sarkanie. Līdzās citām lietām, tā kā Cielēns pēc revolūcijas apspiešanas kādu laiku uzturējās Pēterburgā, kur piedalījās turienes komunistu pasākumos, šī grāmata man mazliet izskaidroja arī atšķirības starp boļševikiem un meņševikiem (pats Cielēns sliecās piederēt otrajai nometnei). Dažās grāmatas epizodēs man gan šķita, ka Cielēns varētu būt savu lomu kādos pasākumos nedaudz pārspīlējis un padarījis sevi par nozīmīgāku, nekā viņš tolaik patiesībā bija, bet lasīt šo grāmatu man tas netraucēja un esmu apņēmības pilns izlasīt arī pārējās viņa memuāru daļas.
2010-01-29
comments powered by Disqus