Star Wars Episode III: Revenge of the Sith
Nez - vai būtu pareizi teikt, ka esmu pievarējis "Star Wars" sāgu? Pieņemsim, ka tā teikt var. Nekas, ka "Attack of the Clones" nenoskatījos, jo Liene to baudīja vienatnē, kamēr es izkliedzu visu rīkli (vai arī nē) Dinamo-Vitjaz spēlē. Dzirdētā atsauksme nelika man censties labot šo robu un vienatnē noskatīties šo daļu vai nu nākamās dienas rītā vai aiznākamās vakarā. Līdz ar to attiecīgo daļu tā arī neredzēju, bet palūdzu, lai man aptuveni izstāsta to, kas tajā notiek.
"Revenge of the Sith" no visām daļām domājams, ka Lūkasam nāca visgrūtāk, un sarežģītu to darīja sekojošs apstāklis - nav viegli nobeigt šādu eposu uz tā pesimistiskākās nots - proti, šai filmai ir jābeidzas tā, lai "A New Hope" varētu tiešām dot jaunu cerību tumšākajos laikos. Un vienlaikus - nevar taču no skatītājiem atvadīties uz absolūti bezcerīgas nots, vai ne tā? Plus vēl šajā filmā Lūkasam bija beidzot jāpaskaidro, kā īsti tas notika, ka Anakins Skaivokers kļuva par Dārtas Veideres vīru. Un te man jāsaka - neko diži ticams šis skaidrojums man nešķita. Vai pareizāk - tajā bija ticamais komponents un neticamais. Kādā veidā Anakins, kas vēl nupat bija kopumā pozitīvs varonis, varēja iet un vēsā mierā apslaktēt mazos džedajēnus - nevaru es to saprast, turklāt tur viņš ne trakoja dusmās, ne ko - vienkārši gāja slepkavot bērnus. Un tad vēl viņa attiecības ar Padmi ar bija diezgan dīvainas - bez racionāla pamata viņš pieņēma, ka viņa mirs dzemdībās (kas vēlāk tā, protams, notika, bet tikai un vienīgi viņa vainas dēļ) un tālab nodeva savējos - nekas, ka rezultātā viņš pazaudēja ne vien draugus, bet arī čiksu, un īsti, kālab viņam būtu forši palikt kopā ar ļauno imperatoru, tāpat skaidrs nekļuva. Laikam jau būšu šajos teikumos saspoilējis visu, ko vien iespējams, un tagad tev šo filmu skatīties vairs nebūs interesanti. Bet zināmā mērā tāds arī bija mans mērķis - jo īsti vērts to skatities tāpat nav, jo šī, manuprāt, ir visnīkulīgākā no visām SW daļām (nezinu vien par neredzētajiem Kloniem), un manās acīs arī labākās no tām īsti vairāk par viduvējām saucamas nebūtu.
"Revenge of the Sith" no visām daļām domājams, ka Lūkasam nāca visgrūtāk, un sarežģītu to darīja sekojošs apstāklis - nav viegli nobeigt šādu eposu uz tā pesimistiskākās nots - proti, šai filmai ir jābeidzas tā, lai "A New Hope" varētu tiešām dot jaunu cerību tumšākajos laikos. Un vienlaikus - nevar taču no skatītājiem atvadīties uz absolūti bezcerīgas nots, vai ne tā? Plus vēl šajā filmā Lūkasam bija beidzot jāpaskaidro, kā īsti tas notika, ka Anakins Skaivokers kļuva par Dārtas Veideres vīru. Un te man jāsaka - neko diži ticams šis skaidrojums man nešķita. Vai pareizāk - tajā bija ticamais komponents un neticamais. Kādā veidā Anakins, kas vēl nupat bija kopumā pozitīvs varonis, varēja iet un vēsā mierā apslaktēt mazos džedajēnus - nevaru es to saprast, turklāt tur viņš ne trakoja dusmās, ne ko - vienkārši gāja slepkavot bērnus. Un tad vēl viņa attiecības ar Padmi ar bija diezgan dīvainas - bez racionāla pamata viņš pieņēma, ka viņa mirs dzemdībās (kas vēlāk tā, protams, notika, bet tikai un vienīgi viņa vainas dēļ) un tālab nodeva savējos - nekas, ka rezultātā viņš pazaudēja ne vien draugus, bet arī čiksu, un īsti, kālab viņam būtu forši palikt kopā ar ļauno imperatoru, tāpat skaidrs nekļuva. Laikam jau būšu šajos teikumos saspoilējis visu, ko vien iespējams, un tagad tev šo filmu skatīties vairs nebūs interesanti. Bet zināmā mērā tāds arī bija mans mērķis - jo īsti vērts to skatities tāpat nav, jo šī, manuprāt, ir visnīkulīgākā no visām SW daļām (nezinu vien par neredzētajiem Kloniem), un manās acīs arī labākās no tām īsti vairāk par viduvējām saucamas nebūtu.
2010-02-05
comments powered by Disqus