Kazhes pierakstu burtnīca

Redz - sekoju kāda lasītāja ieteikumam un izlasīju arī šo Sorokina grāmatu, par kuras turpinājumu var saukt "Cukura kremli", ne velti šīs grāmatas darbība norisinās tajā pat nākotnes antiutopiskajā monarhistiskajā Krievijā, kur "Kremlis". Kā jau to no Sorokina var gaidīt, arī šajā grāmatā neiztikt bez tādām epizodēm, kuras mana literatūras skolotāja diez vai būtu ar lielu prieku likusi skolēniem lasīt. Vismaz man ir grūti iedomāties, kur viņa saskatītu daiļumu ainā, kad visi opričņiki, iepriekš ierijuši pa speciālai tabletei, ievada viens otram anālajā atverē savus varenos zižļus (kurus ķīnieši īpaši uzlabojuši tā, ka peņa pagarinātājs ir kļuvis par realitāti), veidojot īpatnēju milzu tārpu un bagātinot viens otru ar savu sēklu. Tāpat kādā grāmatas epizodē galvenais varonis piedalās grupveida izvarošanā un diezgan daudz lieto narkotiskas vielas.
Nē, es neko sliktu nesaku par Sorokina pamatideju - viņa uzburtā Krievijas realitāte ir ļoti dzīva un šeit tā ir arī pārliecinošāka nekā "Cukura kremlī", jo tai vietā, lai pievērstos daudziem un dažādiem varoņiem, viss centrējas ap vienu personāžu, kuru tad mēs varam izbaudīt visā viņa skaistumā. Opričņiki (kā apskatījos Wikipedia) bija valsts terora aparāta daļa Jāņa Bargā laikos, bet Sorokina varoņi principā ir tādi diezgan tipiski bandīti/reketieri, kurus gan vada vietējais imperators. Nav grūti uzminēt (vai arī tikai man tāda sajūta radās), ka "Opričņika diena" ir radusies no "Vienas dienas Ivana Deņisoviča dzīvē".
Ko vēl varu par šo grāmatu teikt? Īsti par Sorokina cienītāju man laikam tomēr nebūs lemts kļūt - īstenībā pat ne "skandalozā satura" pēc, bet tāpēc, ka nekā diži cita, ar ko viņš paliktu atmiņā, izņemot šo "skandalozumu" tur nemaz arī nav - ja šo pašu Opričņika dienu pārceltu uz mūsdienu Krieviju, tad iegūtais sižets droši vien labi iederētos kādā "brigada" stila seriālā vai, piemēram, filmā "Brat V".