Julie and Julia
Ja es būtu apskatījies, ka Noras Eipronas iepriekšējā režisētā filma bija "Bewitched", arī no "Džūlijas un Džūlijas" es būtu turējies pa gabalu. Lai arī iespējams, ka pēdējā laikā esmu kļuvis iecietīgāks attiecībā pret tādām filmām, kas nav īsti manā gaumē, "Bewitched" man atmiņā ir palikusi kā diezgan dramatisks sēnalu gabals, bet ekrāna pāris Nikola Kidmena + Vils Ferels - kā diezgan liels murgs.
Manai attieksmei pret "Bewitched" gan nekādā ziņā nevajadzēja ietekmēt spriedumu par "Julie and Julia", vēl jo vairāk tāpēc, ka skatoties filmu nemaz nezināju, ka šīs abas ir vienas režisores filmas. Un pat tik kritiski noskaņotam cilvēkam kā man principā ir skaidrs, ka šī ir daudz labāka filma nekā "Bewitched".
Filma, kā mūsdienās tas ir parasts, ir balstīta uz reāliem faktiem, un stāsta par divu reālu sieviešu dzīvēm. Viena no viņām - Džūlija Čailda - piecdesmitajos gados uzrakstīja pirmo pavārgrāmatu ar franču kulinārijas receptēm amerikāņu auditorijai. Otra - Džūlija Pauela - četrdesmit gadus vēlāk viena gada laikā pagatavoja visas receptes no Čaildas grāmatas, rakstot par saviem piedzīvojumiem blogā. Diezgan daudz līdzību bija abu šo sieviešu dzīves stāstos. Tas laikam būtu minimālais, ko būtu nepieciešams zināt par filmas saturu. Galvenajās lomās tajā ir Merila Strīpa kā Džūlija Čailda un Emija Adamsa kā Pauela. Jāpiezīmē, ka šīs aktrises saspēlējās arī gadu iepriekš kritiķu un skatītāju iemīlētajā "Doubt". Kamēr Adamsas varone vismaz kaut kādā mērā ir līdzīga tajā filmā redzētajai, Strīpa šeit ir pārtapusi līdz nepazīšanai - atveidojot ekscentrisko un kliedzošo, teju 190 centimetrus garo Čaildu. Lai arī filmas veidotājiem patiešām labi izdevies parādīt mums Strīpu kā milzīgu sievieti (faktiski viņa ir ap 168 cm gara), brīžiem viņas "lielums" sākt šķist komiski realizēts - ne velti mums varone nekad netiek rādīta zem potīšu līmeņa, lai nebūtu uzkrītoši, ka viņai kājās ir kurpes ar nereāli lieliem papēžiem (un vienīgo reizi filmas beigās, kad mums tas tiek parādīts, var lieliski redzēt, ka Strīpa patiesībā ir mazāka par augumā nelielo Stenliju Tuči, kas spēlē viņas sīko vīreli).
Mans spriedums par šo filmu nav īsti skaidrs - jo bija šeit gan pozitīvās lietas, gan negatīvās. Kas patika? Četrdesmito-piecdesmito gadu vide, kurā dzīvoja Čailda, Stenlijs Tuči kā viņas jaukais un gādīgais vīrs. Mīlestības pilnais veids, kā šeit tika rādīta ēdiena gatavošana. Pauelas blogošana. Emija Adamsa kā "normāla" sieviete, viņas darba ne pārāk dzīvespriecīgā ikdiena. Tiekšanās pēc mērķa, kura jēga varbūt nav skaidra. Makārtijisma ēras atainojums Čaildas vīra dzīvē ("are you a homosexual?").
Kas nepatika? Atsevišķas ainas labāk iederētos tāda stila filmās kā "The Devil Wears Prada" vai "Sex and the City" - ar Pauelas trulajām bagātajām draudzenēm, viņas pilnīgi neizteiksmīgo vīru (jaukais puisis, kam tikai vienreiz neiztur nervi). Plus man izteikti nepatika Strīpas tēlojums - es pat esmu gatavs noticēt, ka tas bija tuvs realitātei (jo noskatījāmies arī kādu fragmentu ar īsto Čaildu - viņa tiešām šādi runāja), bet šāda tēlošanas maniere drīzāk piedienētos jau minētajam Vilam Ferelam un nevis vienai no Holivudas "titulētākajām" aktrisēm. Un visvairāk es nevaru saprast - ar ko tieši Čailda bija tik izcila persona? Kādā veidā viņas grāmata izmainīja pasauli? Vai tiešām franču kulinārijas ieviešana amerikāņu mājsaimnieces dzīvē bija kaut kas tāds, ka viņa kļūst par inspiration citiem cilvēkiem un ka viņai jātaisa muzejs dzīves laikā un tamlīdzīgi? Man tas noteikti šķiet dīvaini, tad jau Pauelas stāsts šķiet saistošāks.
Gala vārds: šī ir normāla darba dienas vakara filma no kategorijas "noskaties un aizmirsti". Ne pārāk gudra, ne pārāk veiksmīgi realizēta, bet ar kaut kādu pacilājuma devu, iespējams, var pat motivēt skatītāju uz labām lietām.
Manai attieksmei pret "Bewitched" gan nekādā ziņā nevajadzēja ietekmēt spriedumu par "Julie and Julia", vēl jo vairāk tāpēc, ka skatoties filmu nemaz nezināju, ka šīs abas ir vienas režisores filmas. Un pat tik kritiski noskaņotam cilvēkam kā man principā ir skaidrs, ka šī ir daudz labāka filma nekā "Bewitched".
Filma, kā mūsdienās tas ir parasts, ir balstīta uz reāliem faktiem, un stāsta par divu reālu sieviešu dzīvēm. Viena no viņām - Džūlija Čailda - piecdesmitajos gados uzrakstīja pirmo pavārgrāmatu ar franču kulinārijas receptēm amerikāņu auditorijai. Otra - Džūlija Pauela - četrdesmit gadus vēlāk viena gada laikā pagatavoja visas receptes no Čaildas grāmatas, rakstot par saviem piedzīvojumiem blogā. Diezgan daudz līdzību bija abu šo sieviešu dzīves stāstos. Tas laikam būtu minimālais, ko būtu nepieciešams zināt par filmas saturu. Galvenajās lomās tajā ir Merila Strīpa kā Džūlija Čailda un Emija Adamsa kā Pauela. Jāpiezīmē, ka šīs aktrises saspēlējās arī gadu iepriekš kritiķu un skatītāju iemīlētajā "Doubt". Kamēr Adamsas varone vismaz kaut kādā mērā ir līdzīga tajā filmā redzētajai, Strīpa šeit ir pārtapusi līdz nepazīšanai - atveidojot ekscentrisko un kliedzošo, teju 190 centimetrus garo Čaildu. Lai arī filmas veidotājiem patiešām labi izdevies parādīt mums Strīpu kā milzīgu sievieti (faktiski viņa ir ap 168 cm gara), brīžiem viņas "lielums" sākt šķist komiski realizēts - ne velti mums varone nekad netiek rādīta zem potīšu līmeņa, lai nebūtu uzkrītoši, ka viņai kājās ir kurpes ar nereāli lieliem papēžiem (un vienīgo reizi filmas beigās, kad mums tas tiek parādīts, var lieliski redzēt, ka Strīpa patiesībā ir mazāka par augumā nelielo Stenliju Tuči, kas spēlē viņas sīko vīreli).
Mans spriedums par šo filmu nav īsti skaidrs - jo bija šeit gan pozitīvās lietas, gan negatīvās. Kas patika? Četrdesmito-piecdesmito gadu vide, kurā dzīvoja Čailda, Stenlijs Tuči kā viņas jaukais un gādīgais vīrs. Mīlestības pilnais veids, kā šeit tika rādīta ēdiena gatavošana. Pauelas blogošana. Emija Adamsa kā "normāla" sieviete, viņas darba ne pārāk dzīvespriecīgā ikdiena. Tiekšanās pēc mērķa, kura jēga varbūt nav skaidra. Makārtijisma ēras atainojums Čaildas vīra dzīvē ("are you a homosexual?").
Kas nepatika? Atsevišķas ainas labāk iederētos tāda stila filmās kā "The Devil Wears Prada" vai "Sex and the City" - ar Pauelas trulajām bagātajām draudzenēm, viņas pilnīgi neizteiksmīgo vīru (jaukais puisis, kam tikai vienreiz neiztur nervi). Plus man izteikti nepatika Strīpas tēlojums - es pat esmu gatavs noticēt, ka tas bija tuvs realitātei (jo noskatījāmies arī kādu fragmentu ar īsto Čaildu - viņa tiešām šādi runāja), bet šāda tēlošanas maniere drīzāk piedienētos jau minētajam Vilam Ferelam un nevis vienai no Holivudas "titulētākajām" aktrisēm. Un visvairāk es nevaru saprast - ar ko tieši Čailda bija tik izcila persona? Kādā veidā viņas grāmata izmainīja pasauli? Vai tiešām franču kulinārijas ieviešana amerikāņu mājsaimnieces dzīvē bija kaut kas tāds, ka viņa kļūst par inspiration citiem cilvēkiem un ka viņai jātaisa muzejs dzīves laikā un tamlīdzīgi? Man tas noteikti šķiet dīvaini, tad jau Pauelas stāsts šķiet saistošāks.
Gala vārds: šī ir normāla darba dienas vakara filma no kategorijas "noskaties un aizmirsti". Ne pārāk gudra, ne pārāk veiksmīgi realizēta, bet ar kaut kādu pacilājuma devu, iespējams, var pat motivēt skatītāju uz labām lietām.
2010-02-14
comments powered by Disqus