The Power and the Glory
Ne pirmo reizi novēroju, ka man labāk patīk mazāk zināmie Grema Grīna darbi, bet mazāk - viņa starptautiski atzītie šedevri. "The power and the glory" ir iekļauta žurnāla TIME sastādītajā 100 labāko angļvalodīgo romānu sarakstā. Romāna darbība norisinās pag.gadsimta 30.gados Meksikā laikā, kad šajā valstī pie varas bija visai nejauks "revolucionārs" režīms, kas cita starpā aktīvi cīnījās pret katoļu baznīcu, un konkrētajā Meksikas daļā, kur risinās grāmatas notikumi, reliģiskās ceremonijas bija ar likumu aizliegtas un katoļu mācītājiem bija doti divi izvēles varianti - apprecēties un pārstāt būt par mācītāju, vai arī tikt nošautiem.
Romāna galvenais varonis ir vārdā nesaukts mācītājs, kurš izvēlējies trešo variantu - jau astoņus gadus viņš slapstās pa valsti, zinot, ka par viņa galvu ir izsludināta atlīdzība. Tiesa, viņš pats apzinās, ka viņš nav nekāds dižais mācītājs - daudz viņa dzīvē ir bijis grēku, viņš ir diezgan pamatīgs plencis (Grīns šajā grāmatā ievieš terminu "whisky priest", kas vēlāk diezgan plaši iegājies apritē) un viņam pat ir meita. Taču vienlaikus viņš arī nav varējis iet pa tādu ceļu kā otrs grāmatā dalību ņemošais mācītājs - Tēvs Hosē, kurš no dvēseļu gana ir pārvērties par savas sievas kājslauķi. Līdz ar to viņš klīst no ciema uz ciemu, paretam noturot kādu slikti apmeklētu misi. Otrā pusē laukumam ir leitnants, kas par visu varu apņēmies šo mācītāju notvert un piespriest viņam taisnīgo sodu. Šādā nolūkā tiek ieviesta jauna prakse - ciematos, kuros mācītājs pabijis, tiek arestēti cilvēki un nošauti, lai šādā veidā cilvēkus atturētu no vēlmes dot patvērumu klaiņojošajam mācītājam.
Skaidrs no sākta gala ir viens - agrāk vai vēlāk "whisky priest" tiks noķerts, jo Grīns nav happy end stila autors, turklāt varonim nav īsti arī iemeslu palikt dzīvam - viņš pats pietiekami labi apzinās savu nepilnīgumu un cieš no tā apstākļa, ka viņš (laikam) visu mūžu ir bijis nekam nederīgs mācītājs.
Kā jau teicu - man Grīna slavenākie darbi ne pārāk iet pie sirds, un šis nav izņēmums. Nenoliedzami, grāmatā var atrast daudz trāpīgu frāžu par tēmu "ticība", bet laikam gan es neesmu īstais lasītājs šim romānam tā saturs man nešķita ne tuvu tik aizraujošs kā daudziem citiem Grīna veikumiem, un kopumā neko daudz no šī romāna ieguvis nejūtu.
Romāna galvenais varonis ir vārdā nesaukts mācītājs, kurš izvēlējies trešo variantu - jau astoņus gadus viņš slapstās pa valsti, zinot, ka par viņa galvu ir izsludināta atlīdzība. Tiesa, viņš pats apzinās, ka viņš nav nekāds dižais mācītājs - daudz viņa dzīvē ir bijis grēku, viņš ir diezgan pamatīgs plencis (Grīns šajā grāmatā ievieš terminu "whisky priest", kas vēlāk diezgan plaši iegājies apritē) un viņam pat ir meita. Taču vienlaikus viņš arī nav varējis iet pa tādu ceļu kā otrs grāmatā dalību ņemošais mācītājs - Tēvs Hosē, kurš no dvēseļu gana ir pārvērties par savas sievas kājslauķi. Līdz ar to viņš klīst no ciema uz ciemu, paretam noturot kādu slikti apmeklētu misi. Otrā pusē laukumam ir leitnants, kas par visu varu apņēmies šo mācītāju notvert un piespriest viņam taisnīgo sodu. Šādā nolūkā tiek ieviesta jauna prakse - ciematos, kuros mācītājs pabijis, tiek arestēti cilvēki un nošauti, lai šādā veidā cilvēkus atturētu no vēlmes dot patvērumu klaiņojošajam mācītājam.
Skaidrs no sākta gala ir viens - agrāk vai vēlāk "whisky priest" tiks noķerts, jo Grīns nav happy end stila autors, turklāt varonim nav īsti arī iemeslu palikt dzīvam - viņš pats pietiekami labi apzinās savu nepilnīgumu un cieš no tā apstākļa, ka viņš (laikam) visu mūžu ir bijis nekam nederīgs mācītājs.
Kā jau teicu - man Grīna slavenākie darbi ne pārāk iet pie sirds, un šis nav izņēmums. Nenoliedzami, grāmatā var atrast daudz trāpīgu frāžu par tēmu "ticība", bet laikam gan es neesmu īstais lasītājs šim romānam tā saturs man nešķita ne tuvu tik aizraujošs kā daudziem citiem Grīna veikumiem, un kopumā neko daudz no šī romāna ieguvis nejūtu.
2010-03-27
comments powered by Disqus