Kazhes pierakstu burtnīca

Piecas dienas manā darbavietā ierastā klusuma vietā skanēja SWH Rock (pirms tam divas dienas - EHR), ko kopumā uzskatu par savu mīļāko radiostaciju. Diemžēl šīs nedēļas laikā nācās secināt, ka mīļākā tā man ir tikai relatīvi, proti, salīdzinājumā ar citām radiostacijām, kas ir klausāmas vēl mazākā mērā.
No vienas puses, es saprotu - laiki ir grūti, cerēt uz to, ka darba dienas stundās šajā stacijā būs kādi autorraidījumi, ir naivi (lai gan - nekad nevajag novērtēt par zemu entuziastus un brīvprātīgos. Līdz ar to ir skaidrs, ka dziesmas darba dienas laikā skan no iepriekš izveidotas pleilistes, nav atkarigas no apkārt notiekošā un tā, ko klausītājs attiecīgajā stundā varētu vēlēties dzirdēt. Taču vaina lielā mērā ir pašā pleilistē.
Lai arī es nenoliedzami esmu klasiskā roka fans un vairāk par visu godāju sešdesmitos-septiņdesmitos gadus, arī man raidstacijas repertuārā gribas dzirdēt kaut kādu daudzveidību. Vakar speciāli sekoju tam, kādas dziesmas SWH Rock atskaņoja, un konstatēju, ka apmēram reizi 2 stundās skan kāda "Deep Purple" dziesma (kopumā šīs grupas skaņdarbi tika spēlēti piecreiz, kamēr veselai virknei citu grupu dzirdēju pa četrām dziesmām), vairākkārt katru dienu skan tādi izpildītāji kā Slade, Meat Loaf, INXS. Un repertuārs dienu no dienas mainās minimāli - nedēļas laikā vismaz trīs reizes dzirdēju "While my guitar gently weeps" Jeff Healey band izpildījumā, tāpat dienu no dienas skan "Europe" ar "Final Countdown" u.t.t.
Apskatos pēdējās 50 dziesmas, kas skanējušas šorīt - atkal sarakstā ir "Meat Loaf", "Bon Jovi" (2 reiz), INXS, "Slade", U2, Braiens Adamss un vesela kaudze citu ierasto mūziķu. Gaužām maz skan jaunas mūzikas, un ja tā skan, tas parasti nav nekāds īsts roks - vakar, piemēram, dzirdēju vienu no svaigākajiem Kid Rock hitiem, kurā šis savulaik skarbais tīņu elks demonstrē savu tagadējo kantrīmūziķa personību, šorīt redzu, ka skanējis Nickelback, Staind, "Garbage". Man gribas kaut ko skaļāku, kaut ko provokativāku, kaut ko roķīgāku. Faktiski - kaut ko tādu, ko laikam tagad SWH Rock spēlēt tikai Artis Dvarionas savā "21.roksimtā", kamēr visā pārējā laikā klausītājiem tiek piedāvāts apmēram tas pats rasols kā Radio Skonto, vienīgi ar nedaudz lielāku uzsvaru uz rokmūziku.
Vai cilvēki, kas rokmūziku mīl un pazīst, patiešām varētu gribēt pa radio dienu no dienas dzirdēt visu lielāko grupu lielākos hitus? Rokmūzikā taču ir tik daudz mazāk slavenu grupu, kurām arī netrūkst izcilu dziesmu, citādi man te rodas sajūta, ka klausos shuffle no savulaik pirātiski iegūtās kompilācijas "101 greatest rock songs".