La Vie rêvée des anges
Nejauši sanāca tā, ka ar pāris dienu intervālu noskatījos abas slavenākās filmas ar Elodijas Bušē piedalīšanos. Par savu lomu filmā "Wild Reeds" viņa saņēma Cēzara balvu kā labākā jaunā aktrise, bet "Eņģeļu sapņi" viņai atnesa jau Kannu festivāla balvu par labāko sieviešu titullomu.
"Eņģeļi" Ērika Zonkas filmā ir divas jaunas sievietes, kurām dzīve nav viens vienīgs rožu dārzs. Iza (Bušē) ir ieradusies Lillē, cerībā tur atrast savu bojfrendu, taču izrādās, ka viņš ir aiztinies projām un viņai nav īsti kur iet. Taču jaunā sieviete, kuras arods ir visai tuvu ubagošanai, pārmērīgi neizmist, un visai ātri tiek darbā par šuvēju. Tas gan viņai neizvēršas sevišķi pozitīvi, jo Izai nav ne mazāko iemaņu un pieredzes darbā ar šujmašīnu un likumsakarīgi jau otrajā dienā viņa no darba tiek patriekta. Taču šajās dienās viņa paspēj darbā iepazīties (un kaut kādā mērā - iedraudzēties) ar Mariju (Nataša Renjē) - vēl vienu ne pārāk laimīgu sievieti, kurai vismaz, atšķirībā no Izas, ir jumts virs galvas - viņa pieskata dzīvokli, kas pieder meitenei, kas ir komā.
Filmas garumā Iza un Marija klīst no viena bezcerīga darba (vai darba piedāvājuma) uz otru, Marija iemīlas bagātā vīrietī, kuram attiecības ar viņu nav sevišķi svarīgas, bet kuram nav iebildumu pret epizodisku seksuālu sakaru. Attiecības starp abām sievietēm saasinās, bet Iza pieķeras komā esošajai meitenei, kuru viņa regulāri apmeklē slimnīcā, cerībā, ka tas palīdzēs meitenei atveseļoties.
Lieki teikt, ka filma nav dzīvesprieka un cerību pilna - varbūt tā nav gluži Larsa fon Trīra bezcerības pārņemta, bet diet un dejot tās iespaidā tev diez vai sagribēsies. Ir gan tajā arī dažas kaut cik jautrākas epizodes, bet kopumā "Eņģeļu sapņi" ir ļoti skumja un depresīva, un sāpīgi reālistiska filma. Abu centrālo aktrišu saspēle šeit ir teju vai perfekta, kamēr pārējiem varoņiem uzspīdēt iespēja dota netiek. Starp citu, filma tikusi slavēta par kādu visai īpatnēju lietu - ka tajā reālistiski (un tas filmās esot retums) parādīta varone komatozā stāvoklī, izvairoties no filmām raksturīgām klišejām, pārspīlējumiem un fantāzijām. Es gan neesmu no tiem cilvēkiem, kas slavētu filmu tāpēc, ka tajā tuvu patiesībai rādīts kaut kas tāds kā komatozs stāvoklis, bet filma man patika. Šedevrs? Nē, droši vien nē, vienkārši laba filma.
"Eņģeļi" Ērika Zonkas filmā ir divas jaunas sievietes, kurām dzīve nav viens vienīgs rožu dārzs. Iza (Bušē) ir ieradusies Lillē, cerībā tur atrast savu bojfrendu, taču izrādās, ka viņš ir aiztinies projām un viņai nav īsti kur iet. Taču jaunā sieviete, kuras arods ir visai tuvu ubagošanai, pārmērīgi neizmist, un visai ātri tiek darbā par šuvēju. Tas gan viņai neizvēršas sevišķi pozitīvi, jo Izai nav ne mazāko iemaņu un pieredzes darbā ar šujmašīnu un likumsakarīgi jau otrajā dienā viņa no darba tiek patriekta. Taču šajās dienās viņa paspēj darbā iepazīties (un kaut kādā mērā - iedraudzēties) ar Mariju (Nataša Renjē) - vēl vienu ne pārāk laimīgu sievieti, kurai vismaz, atšķirībā no Izas, ir jumts virs galvas - viņa pieskata dzīvokli, kas pieder meitenei, kas ir komā.
Filmas garumā Iza un Marija klīst no viena bezcerīga darba (vai darba piedāvājuma) uz otru, Marija iemīlas bagātā vīrietī, kuram attiecības ar viņu nav sevišķi svarīgas, bet kuram nav iebildumu pret epizodisku seksuālu sakaru. Attiecības starp abām sievietēm saasinās, bet Iza pieķeras komā esošajai meitenei, kuru viņa regulāri apmeklē slimnīcā, cerībā, ka tas palīdzēs meitenei atveseļoties.
Lieki teikt, ka filma nav dzīvesprieka un cerību pilna - varbūt tā nav gluži Larsa fon Trīra bezcerības pārņemta, bet diet un dejot tās iespaidā tev diez vai sagribēsies. Ir gan tajā arī dažas kaut cik jautrākas epizodes, bet kopumā "Eņģeļu sapņi" ir ļoti skumja un depresīva, un sāpīgi reālistiska filma. Abu centrālo aktrišu saspēle šeit ir teju vai perfekta, kamēr pārējiem varoņiem uzspīdēt iespēja dota netiek. Starp citu, filma tikusi slavēta par kādu visai īpatnēju lietu - ka tajā reālistiski (un tas filmās esot retums) parādīta varone komatozā stāvoklī, izvairoties no filmām raksturīgām klišejām, pārspīlējumiem un fantāzijām. Es gan neesmu no tiem cilvēkiem, kas slavētu filmu tāpēc, ka tajā tuvu patiesībai rādīts kaut kas tāds kā komatozs stāvoklis, bet filma man patika. Šedevrs? Nē, droši vien nē, vienkārši laba filma.
2010-04-25
comments powered by Disqus