Am Hang
Ar šo grāmatu sāku pildīt uzdevumu - 25 grāmatas vācu valodā 1001 dienas projekta laikā. It kā jau lasīšana vāciski man sevišķi grūti neiet, bet vienlaikus visbiežāk problēmas rada tas, ka vācvalodīgā literatūra mani biežāk garlaiko nekā izklaidē. Līdz ar to grāmatas vāciski lasu salīdzinoši maz, kas, savukārt, nozīmē vienu - man vajag sevi papildus motivēt, lai šo valodu uzturētu pie dzīvības.
Markuss Verners ir Šveices vācvalodīgs rakstnieks, kas pamatā ievērojams ar savu 1984.gadā izdoto romānu "Zindela aiziešana", taču manās rokās nokļuva nevis viņa slavenākā grāmata, bet gan - jaunākā, jo tāda bija atrodama Svešvalodu bibliotēkas plauktā. "Am Hang" jeb "Klints malā" ir viena no tām grāmatām, kas ar manis garlaikošanu tiek galā visai labi. Gandrīz visā romāna garumā tu kā lasitājs seko sarunai starp diviem vīriešiem - vienu jaunāku, otru vecāku, kas sastapušies kādā ārstniecības iestādē. Pirms aptuveni gada šeit pabija viena no viņiem sieva, bet otra - draudzene, un pirmā varoņa sieva tur arī nomira (tikai tuvāk romāna beigām mēs uzzinām - kādā veidā). Un tad nu šie divi veči ļerkšķ - kamēr viņi nav viens otru īsti iepazinuši, viņi runā par visdažādākajām mani stipri garlaikojošām tēmām, bet vēlāk pāriet pie lietas. Protam,s romāna beigās izrādās, ka viens no viņiem visā grāmatas garumā otram ir karinājis uz ausīm makaronus un stāstijis nepatiesību, bet kādi bijuši viņa nolūki, mēs tā ari neuzzināsim. Un es vismaz sevišķi arī to nepārdzīvoju, jo ja godīgi - man ir gluži vienalga, kāpēc Looss savam sarunu biedram melo. Jo grāmata man šķita stipri vien nebaudāma. Kas nez kādēļ liek domāt, ka Markusam Verneram varētu būt kādi radi Austrijā - jo no visām vācvalodīgajām zemēm man tieši austriešu literatūra visvairāk krīt uz nerviem, kamēr Šveceis autori man biežāk patīk.
Kas tikai apstiprina sākotnēji izteikto hipotēzi - 25 vāciskas grāmatas nebūs viegls uzdevums.
Jāatzīst gan, ka tuvāk beigām (iespējams - ar lubenīgo daļu) grāmata kļuva mazāk garlaicīga - varbūt ne īsti aizraujoša, bet vismaz daudzmaz normāla, kas bija progress salīdzinājumā ar sākuma daļu, kas manī radīja tikai viena veida izjūtas - vēlmi ieritināties zem segas un nosnausties.
Markuss Verners ir Šveices vācvalodīgs rakstnieks, kas pamatā ievērojams ar savu 1984.gadā izdoto romānu "Zindela aiziešana", taču manās rokās nokļuva nevis viņa slavenākā grāmata, bet gan - jaunākā, jo tāda bija atrodama Svešvalodu bibliotēkas plauktā. "Am Hang" jeb "Klints malā" ir viena no tām grāmatām, kas ar manis garlaikošanu tiek galā visai labi. Gandrīz visā romāna garumā tu kā lasitājs seko sarunai starp diviem vīriešiem - vienu jaunāku, otru vecāku, kas sastapušies kādā ārstniecības iestādē. Pirms aptuveni gada šeit pabija viena no viņiem sieva, bet otra - draudzene, un pirmā varoņa sieva tur arī nomira (tikai tuvāk romāna beigām mēs uzzinām - kādā veidā). Un tad nu šie divi veči ļerkšķ - kamēr viņi nav viens otru īsti iepazinuši, viņi runā par visdažādākajām mani stipri garlaikojošām tēmām, bet vēlāk pāriet pie lietas. Protam,s romāna beigās izrādās, ka viens no viņiem visā grāmatas garumā otram ir karinājis uz ausīm makaronus un stāstijis nepatiesību, bet kādi bijuši viņa nolūki, mēs tā ari neuzzināsim. Un es vismaz sevišķi arī to nepārdzīvoju, jo ja godīgi - man ir gluži vienalga, kāpēc Looss savam sarunu biedram melo. Jo grāmata man šķita stipri vien nebaudāma. Kas nez kādēļ liek domāt, ka Markusam Verneram varētu būt kādi radi Austrijā - jo no visām vācvalodīgajām zemēm man tieši austriešu literatūra visvairāk krīt uz nerviem, kamēr Šveceis autori man biežāk patīk.
Kas tikai apstiprina sākotnēji izteikto hipotēzi - 25 vāciskas grāmatas nebūs viegls uzdevums.
Jāatzīst gan, ka tuvāk beigām (iespējams - ar lubenīgo daļu) grāmata kļuva mazāk garlaicīga - varbūt ne īsti aizraujoša, bet vismaz daudzmaz normāla, kas bija progress salīdzinājumā ar sākuma daļu, kas manī radīja tikai viena veida izjūtas - vēlmi ieritināties zem segas un nosnausties.
2010-05-01
comments powered by Disqus