Switzerland

My Life as a Courgette

8.5
Dažas lietas šajā animācijas filmā man nešķiet īsti pareizas. Pirmkārt, man galīgi nav skaidrs, kāpēc galveno varoni sauc par Kabaci (Courgette, Zucchini). Tīri vizuāli, it īpaši matu krāsas dēļ šis puika būtu dēvējams par Baklažānu (Aubergine, Eggplant). Tas visu laiku kaut kā mulsināja. Otrkārt, vai patiešām dzīves realitāte Šveicē, kur risinās animācijas filmas darbība tik ļoti atšķiras no Latvijas? Vai var tā būt, ka tur bērnu namā dzīvo tikai astoņi bērni, doties izbraukumos uz kalniem slēpot, pārticībā un teju vai laimē? Nē, tā gluži nav, ka šī multfilma būtu idilles pilna, gluži pretēji - kaut vai tālab, ka tā sākas ar to, ka Kabacis negribēdams nonāvē savu māti alkoholiķi, bet tomēr - tā nav Latvijas realitāte.
2018-07-15 05:07:54
film, 2016

Le grand cahier

8.5
Ar "Piezīmju grāmatu" Agota Kristofa 50 gadu vecumā debitēja kā prozaiķe. Uzrakstīta apbrīnojami vienkāršā franču valodā (kā nekā šo valodu Kristofa apguva jau kā pieaudzis cilvēks pēc aizbēgšanas uz Šveici no komunistiskās Ungārijas), tā vēsta par diviem zēniem - dvīņu brāļiem un viņu dzīvi 2.Pasaules kara laikā nacistu okupētajā Ungārijā.
2016-06-18 06:55:56
book, 1986

Die Versammlung der Engel im Hotel Excelsior

5.0
Sākotnēji man šis itāļu izcelsmes šveicieša Franceti romāns šķita diezgan saistošs un eleganti uzrakstīts, taču nākas atzīt, ka tas cieš no kaut kāda robustuma un savu spēles stilā veidoto formu kaut kādā brīdī tas zaudē. Romāna galvenais varonis ir žurnālists, kas atgriezies viesnīcā, kurā savulaik strādājis viņa tēvs un kur viņš pats uzaudzis, uzzinājis, ka viesnīcas īpašnieks pārdod to kaut kādam koncernam, un tā tiks pārvērsta par rūpniecisku kompleksu, iznīcinot visu, ar ko saistās varoņa bērnības atmiņas. Un romānā mēs paralēli iepazīstam tagadnes pasauli un varoņa bērnību, kā arī savu tiesu par laiku vēl pirms viņa dzimšanas.
2011-04-12 07:33:04
book, 1990

Das geheime Fieber

5.0
Šī grāmata lasījās tik grūti, ka man par to nepavisam negribas rakstīt, tāpēc sekojošais teksts būs ļoti īss. Itāļu renesanses mākslinieks Karavadžo. Sekss. Mūsdienu un pagātnes mistrojums. Absolūti nelasāma grāmata, kas ir daudz par "gudru", lai es tādu spētu uztvert. Garlaikošanās teju līdz nāvei. Autors ir homoseksuāls, un grāmatā tas ir ļoti jūtams. Šķiet, ka vairāk neko piebilst nevaru, jo man nav pilnīgi nekādu emociju pēc tās izlasīšanas, ja neskaita atvieglojumu, ka vēlreiz es šo grāmatu nebūšu spiests lasīt. Pilnīgi neizturami.
2011-02-22 12:16:52
book, 1987

Durcheinandertal

7.0
Šis ir viens no pēdējiem Šveices dižgara Fridriha Dirrenmata romāniem un vienlaikus - viena no salīdzinoši nedaudzajām viņa grāmatām, ko līdz šim nebiju izlasījis. Savulaik, kad vēl regulāri mēdzu iegriezties Gētes institūta bibliotēkā (kas nemaz nebija tik dramatiski sen, līdz apmēram 2008.gadam tur varētu būt apgrozījies), viens no maniem standarta variantiem bija ņemt kārtējo šī autora grāmatu. Droši vien "Durcheinandertal" tur vienkārši nebija, jo citu iemeslu tā neizlasīšanai atrast nevaru. Kas gan nenozīmē, ka šī grāmata man būtu sagādājusi iepriekš nepieredzētu baudījumu un ka es to uzreiz automātiski atzītu par izcilāko šī rakstnieka darbu, ko man nācies lasīt.
2010-07-26 21:42:51
book, 1989

Am Hang

5.0
Ar šo grāmatu sāku pildīt uzdevumu - 25 grāmatas vācu valodā 1001 dienas projekta laikā. It kā jau lasīšana vāciski man sevišķi grūti neiet, bet vienlaikus visbiežāk problēmas rada tas, ka vācvalodīgā literatūra mani biežāk garlaiko nekā izklaidē. Līdz ar to grāmatas vāciski lasu salīdzinoši maz, kas, savukārt, nozīmē vienu - man vajag sevi papildus motivēt, lai šo valodu uzturētu pie dzīvības.
2010-05-01 10:53:14
book, 2004

Jakob schäft

6.0
Atbilstoši šīs grāmatas ievadam krievu valodā, Klauss Mercs ir ievērojamākais mūsdienu Šveices rakstnieks. Varbūt tā arī ir, bet šī grāmata man neko diži ievērojama nešķita. Jā, tas ir patiešām ļoti īss un kompakts romāns, kurā visai oriģinālā veidā izstāstīta kādas dzimtas vēsture vairākās paaudzēs. Kamēr 20.gadsimta sākuma rakstnieki būtu šai tēmai veltījuši 1500 lappuses un aprakstījuši katru nebūtiskāko detaļu, Mercs kā īsts Džona Keidža skolnieks šeit atstāj tikai pašu minimālāko, pašu nepieciešamāko, pašu koncentrētāko informācijas daļu. Šī grāmata stāsta par vienu no kalnu ciematu lielākajiem postiem - deģenerāciju, kam par iemeslu ir laulības radinieku starpā. Tā stāsta par šo tēmu bez sevišķas moralizēšanas un bez sevišķas vērtēšanas, tiktāl viss būtu labi.
2010-02-04 19:47:54
book, 1997

Murder in a Wheel

7.5
2009-06-17 17:02:09
game, 2007

Mental Repairs Inc.

7.0
2009-06-17 15:04:45
game, 2008

Les Petites Fugues

7.5
Neatceros vairs, kādā lapā es izlasīju, ka "Les Petites Fugues" esot visu laiku labākā Šveices filma. Katrā ziņā ilgākā laika periodā izdevās šo filmu iegūt un tagad arī noskatīties. Līdz ar to esmu pievienojis vēl vienu valsti sava kino projekta sarakstam, un pie reizes - noskatījies interesantu un īpatnēju filmu.
2008-12-29 17:16:03
film, 1979

Biografie. Ein Spiel

9.0
Nu, redz, kā sanāk. Pats pēdējais ieraksts manā mājas lapā, kas taps Šveicē, ir tieši par šveiciešu rakstnieka darbu. Tas nekas, ka "Biogrāfija. Spēle" es izlasīju vēl janvārī Rīgā, bet ieraksts taču tapis nebija. Manuprāt, tā ir viena no labākajām Friša lugām un noteikti viena no savdabīgākajām. Iedomājies, ka tu esi miris un tev tiek piedāvāts kaut ko izmainīt savā dzīvē, nodzīvot to par jaunu un savādāk? Ko tu gribētu izmainīt? Šīs lugas galvenais varonis grib izmainīt tikai vienu - neapprecēties. Tādēļ viņš atgriežas vakarā, kad iepazinies ar savu topošo sievu un mēģina to izmainīt tā, lai viņa nepaliktu pa nakti (jo viņš lieliski zina, ka vēlāk viņu laulība sairs). Un viss, ko viņš izmaina, patiesībā neko neietekmē, viņš tur variējas dažādi un vispār dažādās dzīves epizodēs ievieš kosmētiskas izmaiņas, bet tas nemaina globālo notikumu gaitu (piemēram, viņš neuztaisa sievai skandālu, kad tā pārradusies no mīļākā, bet mīļākais jau tādēļ nekur nepazūd). Tiesa, šī nu gan ir tā grāmata, par kuru nevajag stāstīt, to vajag lasīt, lasīt un vēlreiz lasīt. Tik meistarīgu cilvēku dvēseļu vivisektoru kā Makss Frišs ir bijis ļoti nedaudz. Piecas acis!
2007-01-12 00:00:00
book, 1968

Mein Name Sei Gantenbein

9.0
(valoda: vācu). Pirmo reizi šo grāmatu izlasīju nupat uzsācis savas studijas Latvijas Universitātē, tātad - 2007. gada rudenī. Tik precīzi atceros tādēļ, ka pie docenta Detlova semestra sākumā bija jāaizpilda "anketa" par sevi, lai pasniedzējs zinātu, ar ko viņam ir darīšana. Es tolaik kā pēdējās interesantās izlasītās grāmatas norādīju "Saukšu sevi par Gantenbeinu" un kaut kādu Kunderas romānu. Pasniedzējs nākamajā nodarbībā šādas tādas anketās pieminētās lietas minēja, tai skaitā pieminēja, ka viņš neesot zinājis, ka šī grāmata esot iznākusi arī latviešu valodā, bet viņam tā ļoti patīkot. Vēl viņš ierēca par to, ka biju norādījis, ka man patīk psihAdēlisks roks (nevis psihodēlisks), jā, pie mūzikas tolaik norādīju 3 savus tā laika elkus: Pink Floyd, Queen un Sex Pistols. Īstenībā visnotaļ amizanta trijotne, ja tagad paskatās.
2007-01-17 00:00:00
book, 1964

Rip van Winkle

8.5
"Rips van Vinkls" ir Friša radio luga, kas vēlāk pārauga romānā "Štillers" un te nu man jāatzīst, ka oriģinālā versija ir interesantāka par tās gala produktu. Sākotnējie notikumi šajā lugā ir līdzīgi kā romānā - kāds vīrietis tiek aizturēts Šveicē dzelzceļa stacijā pēc tam, kad viņš ir iedevis pliķi uzstājīgam stacijas darbiniekiem, izrādās, ka viņš ceļo ar viltotiem dokumentiem, kā rezultātā viņš nonāk cietumā. Kāds nejaušs aculiecinieks policijai atklāj, ka šis aizturētais nav nekas cits kā pazīstamais tēlnieks Anatols Vādels, kas pazudis pirms dažiem kadiem (Vādels romānā pārvēršas par Anatolu Štilleru). Taču aizturētais vīrietis atsakās sevī atzīt šo Vādelu, kurš turklāt tiek meklēts par vairākiem nebūtiskiem noziegumiem, piemēram, viņš nav samaksājis kaut kādus nodokļus. Tā vietā šis cilvēks uzskata un apgalvo, ka viņš esot Rips van Vinkls, kas Latiņamerikā pastrādājis vairākas slepkavības un jau Šveicē ir nogalinājis savu sievu. Atrodas arī Anatola Vadela sieva - dejotāja, kura vīra iespaidā patiešām bija gandrīz kapā novesta, bet nekādu vardarbību viņš pret viņu izrādījis nebija. Kāds advokāts ņemas cītīgi van Vinklu aizstāvēt, mēģinot panākt sava aizstāvāmā atbrīvošanu no cietuma, kamēr pats Vādels (vai van Vinkls) mēģina pierādīt, ka viņš ir slepkava un nevis kaut kāds tēlnieks. Tikai problēma ir tāda, ka viņu visi atpazīst kā Vādelu, tai skaitā sieva. Turklāt tā kā viņš ir ievērojams tēlnieks, vietējā mākslas akadēmija gatava nomaksāt visus viņa parādus, lai tikai Vādels tiktu atbrīvots un varētu tikt atklāta viņa jubilejas izstāde. Tiesa patiešām Vādelu attaisno, atzīstot viņu par Vādelu un nevis par Ripu van Vinklu (kas turklāt izrādās personāžs iz kāda stāsta par vīrieti, kas aizmidzis zem koka un pamodies pēc 20 gadiem pavisam citā pasaulē). Tikai Vādels nav apmierināts ar tiesas lēmumu un mēģina nogalināt savu sievu pa īstam, tiesa, neveiksmīgi, un atkal tiek ieslodzīts. Un kā izsakās prokurors, kas piedalījās viņa lietā, problēma šajā situācijā ir tāda, ka tiesas cilvēku vērtē un uzskata par to, kas viņš kādreiz ir bijis - šajā gadījumā tēlnieks, saviem stereotipiem, kas balstīti uz pagātni izslēdzot domu, ka cilvēka attīstība var nebūt nepārtraukta. Proti, kāpēc gan šis cilvēks X, kas pirms 3 gadiem bija vēl tēlnieks Anatols Vādels, tagad nevarētu būt nežēlīgs slepkava Rips van Vinkls, kas pastrādājis savus noziegumus vēl tajā laikā, kad eksistēja Vādels un šos noziegumus Vādels noteikti nav pastrādājis? Principā to var uzskatīt par atteikšanos no loģikas, bet var arī - par paradoksālu loģikas modeli. Vismaz man kaut kas tāds ļoti patīk.
2006-12-04 00:00:00
book, 1953

Don Juan oder Die Liebe zur Geometrie

8.5
(valoda: vācu) "Donžuāns jeb mīlestība uz ģeometriju" laikam gan ir populārā Maksa Friša luga, kas paspējusi paviesoties uz ne viena vien pasaules teātra skatuves. Šajā lugā Frišs piedāvā Donžuānu mazliet savādākā gaismā, nekā tas pierasts. Viņam lielais sieviešu pavedējs ar savām 1003 sievietēm ir cilvēks, kas sirds dziļumos alkst tikai nodarboties ar ģeometriju, ko viņš uzskata par interesantāku par jebkuru sievieti. Sievietes viņam ir tikai draudzenes, kamēr ģeometrija ir mīlestība. Un šīs ģeometrijas dēļ viņš būtu gatavs visas sievietes pamest, ja tas tikai būtu vienkārši. Protams, viņš pazudina ne vienu vien sievieti un aizved nāvē ne vienu vien vīru, bet tas viņam ir vairāk tā kā tāds joks, jo primārā lieta viņa dzīvē ir ģeometrija. Dīvaini, vai ne? Toties interesanti.
2006-12-02 00:00:00
book, 1953

Graf Odorland

8.5
(valoda: vācu) Grāfs Ēderlands ir viena no Maksa Friša pazīstamākajām un savā ziņā arī šausmīgākajām lugām. Tās pamatā ir jautājums, kādēļ cilvēks kļūst par slepkavu un vai cilvēks var kļūt par slepkavu bez sevišķa iemeslu. Tās centrālais varonis ir kāds jurists, kurš aizstāv slepkavu ar cirvi. Šis slepkava ir bijis pavisam normāls biroja darbinieks, kurš kādu nakti sadomājis aiziet uz savu darba vietu uz tualeti un tur bez jebkāda iemesla ar cirvi nogalinājis naktssargu. Tā gadās. Tikām šis jurists vienā brīdi ņem un aiziet no mājas un sievas un sāk realizēt praksē bērnu pasaku/dzejoli par grāfu Ēderlandu, kas staigā pa zemi ar cirvi rokās un pastrādā slepkavības. Tā nu viņš arī dara, aizbrauc uz Santorinu (vai kaut kādu citu līdzīgu vietu) un tur vada sacelšanos ar savu cirvi rokās, kļūstot bez maz vai par valsts vadītāju. Tad vienā brīdī viņš it kā pamostas no sapņa par grāfu Ēderlandu, tikai visi pārējie zina, ka tas nav bijis nekāds sapnis. Kaut kā man pagalam nepadevās apraksts, jo es gribēju patiesībā tikai teikt, ka šī luga RULEZ!
2006-12-01 00:00:00
book, 1951

J`adore ce qui me brûle

4.0
Šis romāns ir turpinājums Jirgam Reinhardam un vēl mazliet mazāk interesants par savu priekšteci. Šeit mēs izsekojam vairāku sieviešu attiecībām ar Jirgu Reinhardu, kas pamazām nodzīvojas līdz visai zemam līmenim, kā arī izsekojam pašam Jirgam Reinhardam. Patiesību sakot, baismīgi garlaicīgi un tā, ka man pat negribas ieslīgt detaļās, kālab tieši man šī grāmata likās garlaicīga, jo pietiek ar pašu garlaicības faktu, nekādi papildu komentāri tur nav nepieciešami.
2006-11-22 00:00:00
book, 1943

Jürg Reinhart: Eine sommerliche Schicksalsfahrt

6.5
(valoda: vācu) Šis ir pirmais Maksa Friša romāns, kas tapis uzrakstīts, kad viņam bija apmēram tikpat gadu, cik man tagad. Un jāatzīst, ka pretēji savām prognozēm, es nejūtos nemaz tik ļoti pazemots, kā varētu. Tomēr jāatzīst, ka literatūrā ne visi ģēniji tā kā sportā savus lielākos panākumus gūst vēl gandrīz pusaudža vecumā. Jirgs Reinhārts ir stāsts par kādu jaunu vīrieti, kas sākumā gandrīz tiek no baroneses pavedināts, bet tad "satusē" ar vienu jaunu meiteni, tad viņš aizbrauc, viņai piemetas kaut kāda kaite, no kuras viņa nonāk komā, viņš atgriežas un izpilda viņai eitanāziju. Tieši šis nobeigums ir vienīgais elements, kas manās acīs paceļ šo Friša darbu pāri "sviesta" līmenim, kas citādi šajā grāmatā ir diezgan augsts, romāns līdz tam ir vairāk vai mazāk tradicionāls, prognozējams, nedrošu roku rakstīts, nē, protams, var nojaust, ka Makss Frišs nav gluži trešās šķiras rakstnieks, bet viņa talants, šo grāmatu rakstot, vēl nebija noslīpēts, nebija tur kaut kā tāda, kas viņu vēlāk padarīja par sava laikmeta Kafku. Tas ir tā - lasīt to, protams, var, tāpat kā pēc analoģijas var klausīties arī visus agrīnos bītlu albūmus, taču tā saturiskā puse ir diezgan blāva un pārējas puses arī nav diži spožākas.
2006-11-08 00:00:00
book, 1934

Als der Krieg zu Ende war

7.5
Das letzte Stück aus dem 2 Band der Gesammelten Werke von Max Frisch ist eins das ich noch nicht gelesen hatte. Es erzählt von Agnes, einer Frau, die im Keller ihres Hauses nach dem Ende des 2. Weltkrieges sich mit ihrem Mann zusammen flüchtet. In ihrem Haus wohnt jetzt einer Gruppe Russischen Soldaten, und unter denen auch der Kommandier Ivanov. Labi, pāreju uz latviešu valodu, vāciski pārāk lēnām iet. Tātad, tai Agnesei vīrs ir bijis Vērmahtā un vai nu ir vai nu nav piedalījies ebreju apšaušanā Varšavas geto. Toties ir droši zināms tas, ka Agnese vienojas katru dienu vienu stundu pavadīt ar Ivanovu apmaiņā pret to, ka krievi pagrabā nelien un viņas veci tur neatrod. Tikai problēma tāda, ka tur ar Ivanovu nekādu seksa padarīšanu viņai nav, bet vācu valodu Ivanovs nezina. Tikām vīrs, lai viņam būtu mierīgāks prāts, tiek turēts neziņā par Ivanova vācu valodas spējām un viņš domā, ka sieva ar to par Gēti un Šilleru sarunājas, lai gan patiesībā viņi vienkārši kaut kur apkārt vazājas, skatās viens uz otru un pamazām iemīlas viens otrā. Beigās gan vīram nervi neiztur un viņš no pagara iziet, atklājas viss saistītais ar Ivanova valodu zināšanām + atklājas, ka to vīru apsūdz diezgan palielos noziegumos, tomēr Ivanovs viņam un Agnesei atļauj aiziet. Lai gan Agnese patiesībā vairs nekur aiziet negrib, jo ir ieķērusies Ivanovā, ar kuru viņi katrs sarunājas savā valodā, nesaprotot, ko otrs saka. Vispār - normāla luga.
2006-10-07 00:00:00
book, 1949

Nun singen sie wieder

8.0
Meine chronologische Wanderung durch die Werke von Max Frisch geht weiter. Mit "Nun singen sie wieder" haben wir das Ende des 2. Weltkrieges erreicht. Und auch im Buch die Handlung geht von dem Krieg. Das Stück fängt mit dem Erschiessen von einer Gruppe Geiseln (21 Menschen insgesamt), das mekrwürdige and dieser Erschießung ist das Benehmen der Geiseln - sie alle singen bis zu ihrem Tod. Am Erschießen nehmen 2 Menschen an (die, wie man vorstellen kann, zu den Nazis gehören) - Karl und Herbert, sein Chef. Für Herbert das Erschießen ist nichts besonders, und auch das ist kein Wunder, da er nur befehlt und nicht tut, der Karl kann aber das nicht so leicht vergessen. Und wenn Herbert ihm noch befehlt den Pope zu erschießen, der das Grab für die Geiseln gegraben hat, da ist es ihm genug. So verläßt Karl die Armee un kommt in sein Dorf zurück, wo sein Vater versucht ihm zu erklären, daß er zu den Nazis rückkehren muß. Da er darauf nicht bereit ist, so hängt Karl sich einfach auf. Der Pope wird natürlich auch erschossen, ebenso wie der Vater Karls, den Herbert, sein ehemaliger bester Schüler erschiessen befehlt. Am Ende bleiben die Gestorbenen zusammen, und auch die noch Lebenden zusammen. Die Lebenden glauben, daß die Verlüßte und Tode nicht sinnlos waren, die Toten wissen natürlich, daß alles sinnlos war und das noch viel Mist in ihren Namen getan wird. Und am Ende behauptet einer der toten, daß alles sinnlos ist. Nur die Liebe ist schön, weil die Liebe als einzige selber weiß, daß sie sinnlos ist. Tragisch und schön.
2006-10-03 00:00:00
book, 1945

Santa Cruz

9.0
Ai, nerakstīšu vāciski, slinkums. Patlaban šī Maksa Friša luga ļoti atbilst manam dvēseles stāvoklim. Tas ir stāsts par to, kā dzīve varētu izvērsties un varētu neizvērsties. Tajā ir sieviete Elvīra, kam pirms 17 gadiem bija afēra ar Pelegrīnu, pirātu, bet kura nespēja ar viņu kopā atstāt Santa Kruzu un turpināt nemierīgu dzīvi. Tas ir Barons, kurš nedevās kopā ar Pelegrīnu pirms tiem 17 gadiem uz Havaju salām, bet apprecēja Elvīru un uzaudzināja viņas un Pelegrīna meitu kā savu bērnu. Tas ir Pelegrīns, kurš drīz mirs un kurš sapņo par savu fermu kaut kādā tālā salā. Elvīra tikām katru nakti par jaunu izdzīvo savu un Pelegrīna stāstu sapņos. Savukārt Barons vienmēr domā, ka viņš daudz ko varētu būt palaidis garām, neaizbraucot uz Havaju salām. Taču tikai Pelegrīns apgalvo, ka viņš nenožēlojot neko tādu, ko ir darījis, un nevēlas neko darīto piedzīvot atkārtoti. Tāpēc viņš var mirt laimīgs, bet Elvīra un Barons 17 gadus viens attiecībā pret otru nav bijuši vaļsirdīgi. Iespējams, šī situācija nemaz tik ļoti neatbilst manai dzīves realitātei, bet tās lasīšana uz mani atstāja lielu iespaidu.Patiesībā es gan Santa Kruzu esmu kaut kad senāk lasījis, taču pavirši un steidzīgi, neiedziļinoties saturā un neko daudz pēcāk neatceroties. Tagad tas vairs neatkārtosies, varbūt. Rit mana pēdējā stunda Delfos un es nezinu, kādā Santa Kruzā es nonākšu no šīs Grieķijas pilsētas, neviens orākuls to man priekšā nesaka. Makss Frišs tomēr patiešām bija ģeniāls rakstnieks, viens no maniem iecienītākajiem. Tagad pamazām plānoju pārlasīt vairumu viņa lugu, kā nekā esmu bibliotēkā tās vāciski paņēmis (līdz šim tās esmu lasījis tikai krievu tulkojumā, bet tas jau nu noteikti nav tas pats).
2006-09-29 00:00:00
book, 1944

Max Frisch, Friedich Duerrenmatt: Briefwechsel

7.0
Eigentlich hatte ich ueberhaupt keine Ahnung, dass Frisch un Duerrenmatt bekannt waren. Ok, es ist ja kein grosses Wunder - die Schweiz hatte nur zwei ganz grosse Schriftsteller im 20-ten Jahrhundert und sie waren ja auch Menschen derselben Epoche. Obwohl ich eher naeher zu Duerrenmatts als zu Frisch`s Werken stehe, muss ich sagen, dass aus diesem Briefwechsel es ganz klar folgt, dass Frisch ein sympatischer Typ als F.D. gewesen ist. Wenn man ihre Freundschaft als das Sujet des Buches beschreiben kann, dann beginnt alles mit einem Brief von Frisch zu Duerrenmatt, in dem der damals schon beruehmte Schriftsteller seinen juengeren Kollegen fuer sein erstes Werk lobt, der Duerrenmatt ist natuerlich froh darueber und sie werden Freunde. Spaeter geht es aber mit der Freundschaft immer schlechter, da sie einander zu kritisieren beginnen und Duerrenmatt schreibt auch in der Presse toedliche Kritik von Frisches Werken. Frisch fand das nicht toll und ausserte auch seine eigene Meinung. Am Ende sprachen sie miteinander nicht mehr und schrieben auch keine Briefe und starben fast gleichzeitig. So geht es.
2006-09-13 00:00:00
book, 1998

Blankenburg

4.5
Ich habe keine Ahnung, worum es in dem Buch geht - fuer meinen Verstand ist es zu verwirrt. Das Buch besteht aus drei "Erzaehlungen" - "Der Puck", wo ein Junge in ein Hockey-Puck sich verwandelt, "Die Wasserfallfinsternis von Badgestein" macht ueberhaupt kein Sinn, aber die Titulgeschichte ist eine Erzaehlung von einem Leselosen Mann (was bedeutet denn das?), der von einer Buecherfuerstin in ihr Schloss eingeladet ist, damit er gesund werden kann. Ich glaube, dass nach so einem Buch sogar ich leselos werden kann.
2006-08-28 00:00:00
book, 1986

Die Wiedertauefer

5.5
Ich glaube ein Fan Durrenmatts zu sein, das bedeutet aber nicht, dass ich ueber jedes seines Werk vor Freude pissen muss. "Die Wiedertaufer" ist ein representativer Fall, wenn ich nicht vor Freude pisse. Es ist eine Mittelalterische Komoedie in der eine Gruppe von "Wiedertaufern" ihre eigene Version der Christlichkeit durchsetzen will und gegen die klassischen Katholiken un Lutheraner kaempft. Der Leiter der Wiedertaufer ist ein ehemaliger Schauspieler, der einen Erzengel getroffen hat und zu einem neuen Mann geworden ist. Da ist auch ein Bischof auf der anderen Seite, der den Wiedertaufer Nummer Eins in seine Schauspieler Truppe Mal nicht aufgenommen hat und jetzt versteht, dass er einen guten Schauspieler verloren hat. Am ende siegen die konvenzionalen Christen natuerlich. Eigentlich fand ich das Werk nicht besonders komisch und habe ganz selten gelacht. Wenn es kein Duerrenmatt waere, haette ich vielleicht das Buch besser angenommen, von F.D. erwarte ich aber was besseres.
2006-08-11 00:00:00
book, 1969

Stiller

7.5
I somehow didn`t like this book as much as others Frisch had written. The plot is quite strange, off course, an American man gets arrested by the Switzerlands customs police for having a false password. He claims that his name is White and that he isn`t a certain Anatol Stiller (the quiet man, if you judge strictly by the name). The book is written as White`s diary in his unsuccessful attempts to convince the police that he is a murderer who has just returned from Mexico and not the supposedly involved in spying Mr. Stiller. Still everyone who knows Stiller, including his wife seem to be convinced that White and Stiller are the same person. In the end it proves that everyone was right, although I guess Stiller in the past was even more of a bastard than the murderer White.
2006-02-14 00:00:00
book, 1954

Der Grossvater

8.0
I wonder why it is that way that I tend to like Swiss literature much more than books written by German and Austrian writers. Whilst I rarely can enjoy a book written by a writer from Berlin or Wienna, I don`t need to force myself in order to enjoy a Swiss writer`s work. "The grandfather" is quite a compact story about a simple man living in a simple world (and he doesn`t prove to be as complex as the simple man in Chapek`s novel). The grandfather lives in a small village in Northern Italy and that`s where he meets his future wife, that`s where he tries hard in order to be able to survive in his builder`s job. I`m not so sure why I like this book - it`s nothing special, just a very sincere and probably even honest story, it doesn`t strike me instantly like a brilliant and pretentious novel by Umberto Eco, it isn`t funny and satirical as Franzetti`s compatriot Friedrich Duerrenmatt, it isn`t particulary intellectual for sure. But who needs intellectual aspiration anyway? I guess I`ve had enough of that from the terrible two books I took from the Goethe library the last time, so this time I have no problem with a book like "The Grandfather" whatsoever.
2006-02-08 00:00:00
book, 1985

The Red Room

6.0
It took me some time to figure it out where I first heard the name "August Strindberg". And finally I realised that it was the title of a play by Duerrenmatt "Play Strindberg" where I heard it first. A brief research in Wikepedia told me that Strindberg was a Swedish novelist who lived in late 19th, early 20th century and was a major force in Swedish literature. He`s mostly famous for his dramatic work, but "The Red Room" was the book that brought him fame. Strindberg can be classified as a satirical realist who balances on the line between communism and anarchism, yet prefers the second to the first. This book we`re talking about isn`t really too interesting on the first glance - the characters are kinda weird, the story goes pretty much nowhere, only to prove that bourgeous pigs suck big time. It`s no big shakes for me. The central figure in this book is a fellow who has a rich brother but he himself is a silly idealist, who can`t compete with the capitalist pigs, and has to suffer. Other people around him are more or less normal people - they know good from bad but they also try not to drown. Apart from a young man named Ulle who commits suicide. His last note is surely the best thing in the entire book and it provided me with a thing to think about. He makes fun of some of the ten commandments. For instance, he says - that the first commandment which says that God shall be the only God you shall serve clearly states that there ARE other gods. And why would a God so great care about whether someone uses his name without a need? Isn`t that a silly thing that no God would find that important to give it as one of the ten commandments which every man and woman should follow? Yet apart from this part about the commandments the book isn`t too interesting.
2005-10-07 00:00:00
book, 1879

The Visit of the old Lady

7.5
Once again I went to the library of German literature and once again I took a look at the shelf where Duerrenmatt is stored. And you can probably imagine how amazed I was when I noticed that at last the most famous of F.D`s plays had returned from the abyss. It was my tenth or eleventh time at this shelf and it seemed that the book had been stolen from the library ages ago, but surprise surprise - it wasn`t. Yet the sun doesn`t always shine on TV for I didn`t enjoy this play nearly as much as a few other of Duerrenmatt`s works. The whole thing is a weird one, of course. A rich billionaire woman named Clair Zachanassian comes to the town of her youth that made her become a whore and she`s looking for justice. The town has gone down all those years and only her money can save it now. And she`s ready to do that but she wants justice for her money - she`s willing to pay a billion for the death of Ill - her former lover. Why would one want such a thing? If your lover refuses to accept his child and drives you on the street you probably will feel a bit bitter. There are two remarkable things about the play - first it`s how the leaders of the town think how to greet Clair (the only things they find out about her is that her father founded a public toilet near the train station and that she was above average in biology at school). And the other thing is how Ill realises that the town`s people despite mutually being on his side and not wanting to give him up start buying lots of thing upon debt knowing that they`ll get the money to repay their debts. And even Ill`s own family does the same.
2005-09-12 00:00:00
book, 1956

Play Strindberg; End of a planet

7.5
My favourite Duerrenmatt! These two plays are meant not being shown to the spectators but a practice for the actors. The first one is a reworking of a play that I don`t know. Basically it`s a balaganic work about the family life, where Edward and Alice live together for 25 years for no clear reasons and have been hating each other for the same 25 years. When Kurt, a relative of theirs arrives, they first try to play a perfect couple but as a matter of fact they happen to be perfect monsters. The other one is a story about the first people of the earth, or not. It`s a story where weird things happen and where Biblical characters happen to be living in non-biblical circumstances, where you can`t really tell what Vietnam war people are fighting and what`s going on. It`s very sharp, of course, but for F.D. it goes without saying.
2005-08-24
book, 1969

Die Frist

8.5
A dictator/tyrant is on his dying bed but neither his closest people nor his worst enemies want him to die too quickly - therefore a lot of doctors is working with him trying to keep the dictator alive for at least a few more years. The MP is the most important of the fellows around the dictator, and he is the most likely one to become the new number one in the country. Still there are two duchesses who also want to claim there part (their husbands are complete loonies that care about nothing but football). There`s also a jewish doctor that has come out of a concentration camp alive, has received after that two Nobel prizes but who doesnt even remember the nazi crazyasses he met at the camp and that now are among the most important men of the small country where the doctor resides. As almost all other works by F.D. this play is a combination of satire and drama, with a few mystic elements - including a peasant that`s only visible to the MP, and including a group of very old women that seem to immortal just because they hate men more than they hate death or something like that (they all die in the end though).
2005-08-02 00:00:00
book, 1975

Der Meteor, Dichterdammerung

8.5
Now there`s one thing I can`t deny even if I want to - it`s that Duerrenmatt is one of my favourite writers of all times. He`s funny and he`s smart, he`s witty and his joke is never a fart. "Der Meteor" is an absurd story about a nobel prize winning writer who rises from the dead. The only problem for him is that he doesn`t believe in that. He only thinks that he`s gonna die very soon and comes back to the place where he once lived when he was young, thinking that it would make a good place to die. Yet he not only doesn`t die but drives many other people into graves - by scaring them for him being alive, by doing what they don`t want him to. He`s a real asshole so to say. "Dichterdammerung" is a really twisted play - it`s basically a play where we see a play being played on a stage in some low quality theatre. It`s a play about a nobel prize winning writer who is visited by a great admirer of his who has found out that in all the authors book he writes about killings he performs himself. This admirer of his doesn`t want no money he just wants to be able to follow the master and look at his work. Yet since the writer is famous only because everyone knows that he does murder people the admirer can`t succeed at his wish. I don`t even want to comment the high rating, for Duerrenmatt it usually goes without saying.
2005-04-01 00:00:00
book, 0

Grieche sucht Griechin

8.5
There is a guy living in Switzerland who doesn`t drink alcohol, who doesn`t smoke, who never had anything to do with women, and he`s something around 40. He places an ad in the local newspaper telling that he`s a greek man looking for a greek woman. And unexpectedly his ad has an reply. He meets a nice woman who supposedly is just a nobody, but when he`s on the street with her he suddenly becomes a celebrity. They fall in love quickly, but even quicker the man`s life starts topsing and turning. Until the day he met her, he was just an under-bookkeeper, but suddenly the boss of the company whom even over-bookkeepers never meet invites him to his office and offers the position of a director of a whole department. He`s also appointed a high clerical position, and he still can`t understand what the hell is wrong with the world. So he marries the woman and finds out that she`s the most famous courtisane in the country and that every highly placed man around him was her lover more than once. He`s furious and is even ready to leave her and some radicals ask him to kill the president of the country what he`s ready to do for he`s lost his faith. It turns out that the president is a nice fellow, so they make up and he even rejoins with his greek woman, and everyone lives happily ever after. I liked this piece of grothesque, Duerenmatt truly is the master of writing.
2005-03-01 00:00:00
book, 1955

Frank the Fifth

7.5
Back to Mr. D. once again! I don`t really know why I keep reading his books, probably because he has a lot of them in the library I visit occasionally. So, this one is a clear piece of satyre. Frank the Fifth is the owner of a private bank, but the times are hard, you know, and a private bank can`t survive unless you do some dirty work. Franks with lower numbers - his predecessors also did some nasty stuff but at least they were rich - one of them owned China, for example. But Frank the Fifth is a good fellow, he likes literature, but everyone who works for him is a crook and those crooks steal from the bank the whole time. On the other hand they also steal, lie and even murder FOR the bank. Then the things are going extremely bad, Frank immitates his own death, but it goes against the plan of his children who plan to take over the bank which their father wants to close. And the whole shebang goes on once again. The rest of the people is worse than Frank - he can`t even kill a person, unlike his wife, for example. Of course, this stuff is massive satyre, and it`s funny, if you ask my opinion. This Duerenmatt fellow knew how to write a good piece of satyre, that`s for sure.
2005-01-25 00:00:00
book, 1959

Urfaust, Wojcziek

5.0
The first dissapointment of the year. For the last few months I have been a fan of Duerenmatt`s work - both his short stories and plays have impressed me quite significantly. But now I found out that he was also capable of rewriting classical stuff (although I have no idea whatsoever what the original Wojcziek was about) and make it sound boring. Not that I said that I find "Faust" by Goethe particulary interesting in its original form for the modern audience. But still I expected this to be more fun. Probably my lack of interest has something to do with the fact that I`m not a great expert of "Faust" and that I`m not an expert at all in everything else classical German literature could offer. I`m pretty sure that in "Urfaust" there are some elements from poems not by Goethe, just as there is something from the older version of the same book. But it`s dull (at least my taste found it to be that way). Wojcziek? I never even got what was the plot here. The lead character seems to be some stupid fool, who has some problems with his wife. And he does a job that doesn`t get paid too well. That`s probably all I can tell. Apart from the fact that from now on I won`t believe that Duerenmatt=very good quality brandname.
2005-01-07 00:00:00
book, 0

Hercules and Augias` Stable

7.0
This came together with the play about the donkey, but since the quality of the plays isn`t particulary similar, I write about this one separately. Hercules, as we all know did quite a lot of heroic stuff, among witch he cleaned a kings stable in one hour. But Duerenmatt provides us the real story - a dirty little town where everyone theoretically is against garbaging but still does nothing against it invites Hercules to clean. Since he`s out of money, Hercules takes the job. But upon arrival he finds out that he has come to a place of great burreaucracy, where to clean the garbage you must get hundreds of permissions from different commitees that do nothing. Meanwhile his wife flirts with the kings (or actually - the president`s) son, but that doesn`t really bother Hercules. In the end he not only doesn`t clean anything up but he starts working at a circus just to get some money, for example, boxes with mammoths in it. But he leaves the town broken and unhappy. The idea behind the play is, of course, positive, but the way Duerenmatt presents the whole situation isn`t particulary interesting - I found his version of the play for the radio much better than the real - stage version. But I still think that among modern playwriters Duerenmatt had a very good ranking.
2004-12-08 00:00:00
book, 1954

The Process of the Donkeys Shadow

9
I rarely divide my description of a single book in two parts, especially if this book consists of only two plays. But this will be the case, for this is the only way I can praise the Donkey`s Shadow as much as I intend to, and as much as it deserves. The whole situation is, of course, a bit of a paradox - when Struthion, a dentist (of the day of the ancient Greece), needs to go to the neighboring town to pay a visit to his client, he loans a donkey from a donkey-owner named Anthrax(who owns just this one donkey), and the owner joins him on the trip (for he`s got only one donkey and can`t do anything without the donkey). But the dentist is sensitive to the heat and while on the trip he wants to rest in the shade of donkey`s shadow. But the owner says - you only paid for riding the donkey, for using the shade you must pay me extra. So they end up in a court. Lawyers promise both of them impressive amounts of money for the victory but ask for a fair share for themselves as well. To pay the lawyers Struthion loses his praxis, while Anthrax sells his house, wife and daughter. Everyone in the town gets bribed, and radical "pro-donkey" and "contra-donkey" parties arise in the town, ending everything with a fire that burns the city down. And after that everyone wants to kill the donkey, as if the poor creature was responsible for their own stupidity. The ideas, the language, the situations - it`s all just so perfect that I can say nothing more than that it`s marvelous.
2004-12-03 00:00:00
book, 1954

The Fall

8
Having found an interest towards Duerenmatt`s writing I decided to read another book by him. This time it`s a story book, and it`s still no stinker. First, there`s "The Fall" - a board of 15 people runs some sort of revolutionary communist state, under tyrany of a guy named A (the members of the board are named according to their rating with roman letters). Everything changes when there`s some strange news of the dissapearence of a guy named O which results in a disobeyment and killing the tyrant. Later it turns out though that nothing had indeed happened to O who just had forgotten what day it was. And the hero of the story without doing anything from N gets upgraded to G. Then there`s "Abu Chanifa and Anan ben David" - a muslim and a rabbi get sent to a joint room in a prison and spend many hundreds of years together discovering the common things in their beliefs. Later the rabbi gets released and becomes the eternal jew make 2, but in the end he finds his pal in prison once again. "Smithy" tells us of a guy who makes his money by making corpses dissapear, as he falls in love with a woman that he must make dissapear. And last but not least comes the funniest of them all - "The death of Pythia" which tells us how the Oracle of Delphi predicts just as a joke that Oedypus will kill his father and marry his mother, and how the prediction comes true on more than one level - not only does he do that - but he also sleeps with his REAL mother and kills his REAL father - for there was a baby exchange, and maybe there was more than one Oedypus. Conclusion: stories number 1 and 4 are just great, number 2 is very good, but number 3 is nothing special. Which still makes it a very good book.
2004-11-13 00:00:00
book, 1971

Actually Mrs. Blum Wants to Meet the Milkman

7.5
Now that is one hell of a long title - just like them Germans like them to be. To be honest - it`s almost longer than the book. Peter Bichsel, you see, was a poet who died young (actually he didn`t die young, but that would sound more impressive). And he also wrote this compilation of 21 stories which have more to do with poetry than with prose. They are extremely short and rarely have a real story going on in them. There`s a one called "The Men" - it`s a tricky one about a woman sitting in a cafeteria. And there`s another one about a guy imagining a conversation with a girl selling flowers. And a good one about a granndad who died but wanted to tame lions. And then there`s the title story - this Mrs. Blum gets milk from the milkman every day but never sees him for he comes too early in the morning, still the milkman considers that he knows the woman for he knows how much milk she buys. The stories are made up from very short sentences, and they are rather bizarre images than anything else. I doubt that there`s a need to try to find what Bichsel wanted to tell, what were his ideas. It`s not that important really. I do like poets writing prose, and this is a good example for that. Books like this one don`t make you change your lifestyle, shave your head and go to Tibet; they are too unimportant, unpretentious for that. But does everything have to be immortal to be good? I don`t think so.
2004-11-03 00:00:00
book, 1964

An Angel Comes to Babylon

8.5
The name of the author seemed to be familiar. Usually I don`t go for plays. Or do I? I`m not really sure. Anyhow, the German project goes on. And here is a fine example of a diamond found in the huge pile of you-know-what. There`s this perfect girl/woman that was created by God just a few hours ago and now she has to be given to the only beggar in the world, named Akki, to help him improve his life. But everything goes wrong when Nebunakdnezar, the local king and tyrant dresses up as a beggar to convince Akki to change his lifestyle. What comes out of it is that Kurrubi - the girl - ends up given to the king. Which on one hand means that the king is the poorest man in the world and on the other - that he`s lucky. Only he doesn`t know of his luck and gives the girl away to... Akki. There`s lots of complicated problems in this short play, and it`s not only comical but also quite deep. For example, there`s a statue of the king in the garden which has exchangable heads, so no new statue should be made, when the king changes. From what I read, this was supposed to be the first part of the trilogy about the tower of Babel, but the author never wrote the next parts. But even without them this is a great play.
2004-11-01 00:00:00
book, 1953

Gesammelte Werke in 7 Baenden: Band 7

7.5
Max Frisch is one of my favourite German-writing authors, especially some of his plays and the novel `Mein Name sei Hantenbein` have found a key to my soul. And in this book here there are two of his best plays - `Tryptichon` (about dead people who talk about their lives) and `Biography: A Game` (about the direction ones life might have taken if he had made different choices). Those are really good, so is a long story entitled `Bluebeard` about a man who supposedly has killed his wife (which is told entirely in shifts between a monologue and dialogues). What I didn`t enjoy was a story about a man who cuts information from a book and attaches it to his wall - including loads of useless information. Also I didn`t particulary enjoy Frisch`s non-fiction work - a few essays and speeches which are certainly not bad but the author isn`t an idol of mine therefore I can live without reading all of it.
2004-03-31 00:00:00
book, 1986

Homo Faber

8.0
Ar šo Maksa Friša romānu pēc idejas man vajadzēja iepazīties skolas laikā, kur tas bija ieteicamajā ārzemju literatūrā. Neiepazinos un tikai vēlāk uzzināju, ka Frišs patiesībā bija patiešām izcils rakstnieks.
2004-04-14 00:00:00
book, 1957