Shutter Island
Par "Shutter Island" pirms tās skatīšanās zināju vien to, ka šī filma būs viens pamatigākais mindfuck (kā to bija noraksturojis Bū). Es ne tuvu sevi neuzskatu par Leo di Kaprio fanu, bet šī filma šķita noskatīšanās vērta. Kā nekā tās režisors ir viens no 20.gadsimta gigantiem - Martins Skorsēze, plus man allaž ir patikušas filmas, kurās ne viss notiek tā, kā tev sākotnēji šķiet.
Di Kaprio varonis šajā filmā ir policijas maršals Tedijs, kas nosūtīts uz Shutter Island - salu, uz kuras izvietots slēgta tipa cietums īpaši bīstamiem garīgi slimiem noziedzniekiem. Viņa un viņa partnera Čaka sākotnējais uzdevums ir palīdzēt cietuma vadībai atrast mīklainos apstākļos pazudušu vienu no ieslodzītajām - sievieti, kura noslīcinājusi trīs savus bērnus. Taču ātri vien atklājas, ka uz salas notiek kaut kas vairāk nekā vienkārši pazudusi viena sieviete. Tedijam sāk mākties virsū murgi, kas saistīti ar viņa paša sievas nāvi un ar viņa pieredzi, atbrīvojot Dahavas koncentrācijas nometni. Un pamazām viņas rodas sajūta, ka slimnīcas ārsti patiesībā dara kaut ko gluži citu, nekā varētu domāt pēc viņu teiktā. Tas vien, ka vienu no ārstiem atveido Bens Kingslijs - klasisks ļaundaru aktieris, bet otru - Makss fon Sīdovs (nāves pretinieks šaha spēlē slavenajā Ingmāra Bergmaņa "Septītajā zīmogā"), neapšaubāmi par kaut ko liecina.
Tiesa, nemaz par tādu mindfuck, kā solīts, filma neizvēršas. Vienkārši tā ir ļoti labi uzfilmēta spriedzes filma, kurā ir savi pārsteiguma momenti, bet varbūt tie nemaz nav tik pārsteidzoši, it īpaši, ja tev jau savlaicīgi rodas sajūta, ka šī filma pamatīgi ir ietekmējusies no superklasiskās mēmās šausmenes "Doktora Kalijari kabinets" - ja nu kas, to laikam ir atzinis arī Skorsēze, ka ļauno profesoru viņš radijis līdzīgu Roberta Vīna filmā redzētajam.
Murgi pēc filmas man nerādijās, bet filma kopumā patika. Varbūt ne gluži tik ļoti, lai es spiegtu sajūsmā, ka tā ir Skorsēzes labākā filma un ka es tagad skatīšos pilnīgi visus di Kaprio darbus (lai gan viņš šeit ir labs), bet - noskatīties ir vērts. Tikai ņem vērā, ka tas nav tāds mindfuck, kā, piemēram, Deivida Linča filmas. Tad jau drīzāk tas ir tāds mindfuck kā Alfrēda Hičkoka darbi.
Di Kaprio varonis šajā filmā ir policijas maršals Tedijs, kas nosūtīts uz Shutter Island - salu, uz kuras izvietots slēgta tipa cietums īpaši bīstamiem garīgi slimiem noziedzniekiem. Viņa un viņa partnera Čaka sākotnējais uzdevums ir palīdzēt cietuma vadībai atrast mīklainos apstākļos pazudušu vienu no ieslodzītajām - sievieti, kura noslīcinājusi trīs savus bērnus. Taču ātri vien atklājas, ka uz salas notiek kaut kas vairāk nekā vienkārši pazudusi viena sieviete. Tedijam sāk mākties virsū murgi, kas saistīti ar viņa paša sievas nāvi un ar viņa pieredzi, atbrīvojot Dahavas koncentrācijas nometni. Un pamazām viņas rodas sajūta, ka slimnīcas ārsti patiesībā dara kaut ko gluži citu, nekā varētu domāt pēc viņu teiktā. Tas vien, ka vienu no ārstiem atveido Bens Kingslijs - klasisks ļaundaru aktieris, bet otru - Makss fon Sīdovs (nāves pretinieks šaha spēlē slavenajā Ingmāra Bergmaņa "Septītajā zīmogā"), neapšaubāmi par kaut ko liecina.
Tiesa, nemaz par tādu mindfuck, kā solīts, filma neizvēršas. Vienkārši tā ir ļoti labi uzfilmēta spriedzes filma, kurā ir savi pārsteiguma momenti, bet varbūt tie nemaz nav tik pārsteidzoši, it īpaši, ja tev jau savlaicīgi rodas sajūta, ka šī filma pamatīgi ir ietekmējusies no superklasiskās mēmās šausmenes "Doktora Kalijari kabinets" - ja nu kas, to laikam ir atzinis arī Skorsēze, ka ļauno profesoru viņš radijis līdzīgu Roberta Vīna filmā redzētajam.
Murgi pēc filmas man nerādijās, bet filma kopumā patika. Varbūt ne gluži tik ļoti, lai es spiegtu sajūsmā, ka tā ir Skorsēzes labākā filma un ka es tagad skatīšos pilnīgi visus di Kaprio darbus (lai gan viņš šeit ir labs), bet - noskatīties ir vērts. Tikai ņem vērā, ka tas nav tāds mindfuck, kā, piemēram, Deivida Linča filmas. Tad jau drīzāk tas ir tāds mindfuck kā Alfrēda Hičkoka darbi.
2010-06-01
comments powered by Disqus