Kazhes pierakstu burtnīca

Pēdējā laikā ir nākušas modē tādas filmas par supervaroņiem, kas pretendē uz to, ka tās būtu vairāk nekā tikai filmas par supervaroņiem. Vienlaikus tas nozīmē, ka filmas, kas balstītas uz komiksiem, arī pretendē uz mākslas statusu. Man kā cilvēkam, kuram "graphic novels" ir pilnīgi sveša un neizprotama tēma - es pie labākās gribas nevaru saprast, kā tādas var lasīt, neatkarīgi no tā, cik inteliģents, lai nebūtu kāda komiksa saturs, šī tendence šķiet diezgan aizdomīga. No otras puses, varbūt es patiešām kaut ko šeit nespēju saprast un varbūt komiksi ir kaut kas vairāk nekā vienkārši zīmētas bildītes ar parakstiem "ZOMG!", "BONK!" un tamlīdzīgiem. Protams, tas nemaina apgalvojumu, ka vairums Marvel komiksu varoņu ir un paliek vienīgi zīmētas bildītes, bet māksla, kura reizēm parādās ar tiem saistītajās filmās, ir kino ļaužu un nevis komiksu nopelns. Proti, līdz tam brīdim, kad es atzīšu, ka komiksiem par Spaidermenu ir jebkāda mākslinieciska vērtība ir vēl ļoti tālu, un man arī nešķiet, ka tas būtu pienācis kaut nedaudz tuvāk kā pirms gada, pieciem, desmit.
Bet "Watchmen" skaitās piederīgi pilnīgi citai operai. Protams, es neesmu lasījis šai filmai pamatā esošo grafisko romānu - un kā gan es varētu, ja neesmu lasījis vienu komiksu? Bet lasīts ir tas, ka te gan ir darīšana ar mākslu. Lai tā būtu.
Ja jau māksla, tad par pareizāku atzinu skatīties filmas garo - režisora - versiju, nevis to, kas tika rādīta kinoteātros. Vai īsā versija ir labāka vai sliktāka, neredzējis, protams, nepateikšu, bet garā man patiešām patika.
Varētu teikt, ka "Watchmen" = "Blade Runner" + "Sin City" + "The Dark Knight". Cik precīzs ir šāds apgalvojums, nezinu, bet šādas asociācijas man radās. Pasaule, kurā mīt filmas varoņi, katrā ziņā ir ļoti līdzīga visām trim minētajām, ar to vien piebildi, ka tās darbība risinās pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā. Kādreiz pilsētā ir darbojusies grupiņa maskās tērptu policistu (kas pārņēmuši līdzīgu stratēģiju no bandītiem), bet tad viņi tika ar likumu aizliegti, daži nogājuši pagrīdē, kamēr citi - pilnībā mainījušies. Filma sākas ar to, ka viens no viņiem - tā sauktais Komiķis - tiek brutāli nogalināts. Un vienam citam rodas versija, ka ir sākusies tā saukto supervaroņu medību sezona. Jāpiezīmē gan, ka vairumam no viņu nekādu īstu superspēju nav - proti, viņi visi ir drīzāk līdzīgi Betmenam nekā Spaidermenam. Vienīgais izņēmums ir Doktors Manhetens - kurš ir ne gluži fiziska būtne un kas man visvairāk atgādina Robertu Rumfordu no Vonnegūta "Titāna sirēnām" - varonis, kas redz pāri laikam un kurš nav piesaistīts vietai un telpai.
Lai arī ši ir supervaroņu filma, vienlaikus tā tāda nav. Jo tā ir savādāka. Ne tikai savādākā kā visādas filmas par Halku un tamlīdzīgiem personāžiem, bet arī savādāka nekā jau minētais "The Dark Knight". Savādāka ir tās pieeja stāsta pasniegšanai, savādāka ir tās morāle un tas vērtības. Savādāks ir kaut vai tas, cik tieša un grafiska šeit ir vardarbība. Un droši vien tāpēc man šī filma patika un to esmu gatavs pieņemt par argumentu hipotēzei, ka supervaroņu filmas var būt māksla.