Jau tas vien, ka šī filma ne tikai saņēma Oskaru kā labākā filma svešvalodā, bet vēl tika pie otras balvas no ASV kinoakadēmijas - par labāko montāžu - liek domāt, ka "Z" nav gluži vienkārši kaut kāda filma. Un ja tam pievieno vēl trīs Oskara nominācijas - par gada labāko filmu, labāko režiju un labāko adaptēto scenāriju, vienlaikus zinot, cik nelabprāt amerikāņi slavē svešzemēs uzņemtas filmas, "Z" prestižs kļūst tikai vēl augstāks.
Filmas pamatā ir pavisam reāli notikumi Grieķijā - kāda nozīmīga opozīcijas politiķa slepkavība, kuru valdošais režīms centās pavērst par nelaimes gadījumu, lai gan bija diezgan acīmredzami, ka valsts vadošie ļaudis bija ļoti tuvu šī nozieguma pasūtījumam un ka neviens neko nedarīja, lai to novērstu. Filmas centrā ir gados jauns prokurors, kurš cenšas aizrakties līdz lietas būtībai, lai vainīgie saņemtu sodu. Jāpiezīmē, ka šajā lomā ir neviens cits kā franču kino leģenda Žan-Luī Trintinjans,
Jāatzīmē, ka filma ir tās uzņemšanas laikam neparasti dinamiska, strauja un varētu pat teikt - agresīvi montēta, tā lai skatītājs ne uz brīdi nevarētu atslābt pašapmierinātā snaudā. Un vienlaikus tā veidota ar nelielu dokumentālā kino piesitienu, radot īstu ilūziju, ka tas, ko tu redzi uz ekrāna, nav tikai scenāristu fantāzija. Un kā zināms - nav jau ari. Ja kas, jāatzimē, ka nogalināto politiķi atveido pats Īvs Montāns, taču viņa līdzdalība filmā ir visai epizodiska, jo, kā jau minēts, viņš visai ātri tiek nogalināts.
Ko vēl vajadzētu pieminēt? Filmas ļoti tiešās un skaudrās beigas, kas parāda, kā tad patiesībā beidzas visādi varoņdarbi un kā smagos noziegumos vainīgie parasti no soda izvairās, bet viņu sodītāji paši rezultāta nonāk vēl lielākos mēslos.
Kā teikt - pamācoša un ļoti vērtīga filma. Un vienlaikus - tomēr smieklīgi, ka tā skaitās Alžīrijas produkts, jo tā ir tik tipiska franču filma, ka vai bail. Bet nu labi, lai jau ari Alžīrijai tiek.