Nowhere Boy
"Nowhere Boy" varētu būt lielisks prequel filmai "Backbeat" - kamēr BB stāsta par Bītlu dienām, kad grupa spēlēja Hamburgā, "Nowhere Boy" aptver Džona Lenona dzīvi pirms Hamburgas - skolu, spēlēšanu grupā "The Quarrymen" un viņa attiecības ar māti. Jā, tas ir interesanti, ka kamēr "Backbeat" lielākais uzsvars bija uz Džona attiecībām ar Stjuartu Satklifu, šajā filmā tā vietā tiek piedāvātas viņa attiecības ar māti - Džūliju Lenonu un tanti Mimi, kura Džonu uzaudzināja. Tikām Satklifs filmā vispār neparādās un tikai vienu reizi Džons piemin, ka viņš dzīvo kopā ar Stjuartu.
Patiesibā šī, protams, ir viena no tām filmām, kur ja tu nezinātu, ka galveno varoni sauc par Džonu Lenonu, tavas domas par filmu īpaši nemainītos - jo filma nav par viņu kā par bītlu mūziķi, bet gan par viņu kā par problemātisku jaunieti, kuram ir "issues" ar savām divām mātēm (tā varētu teikt). Ja nu kas, var vilkt vismaz kaut kādas paralēles starp Lenonu un The Who "Tommy" galveno varoni, lai gan Džons nekad nekļuva par kurlmēmu un un aklu Pinball ģēniju.
Ārons Džonsons, kas šajā filmā atveido Lenonu, izskatās stilīgāks nekā Ījans Hārts (no Backbeat), taču vienlaikus Lenona tēls abās filmās ir ļoti līdzigs, vienīgā atšķirība ir tajā, ko katra filma uzskata par Džona problēmu iemeslu.
Ja nu kas - tīri saturiski "Nowhere Boy" ir interesantāka filma, jo Lenona ģimenes stāsts kopumā ir interesantāks par to, kā dzīvoja un mira Stjū Satklifs, taču vienlaikus kā filma man "Backbeat" patika krietni labāk, jo "Nowhere Boy" kaut kā vispār īsti neradija tādas jēdzīgas filmas sajūtu, šķita pārāk haotiska un bezmērķīga, ne tuvu ne tāda filma, kā es biju no tās gaidījis. Var uzslavēt Annu-Mariju Dafu un Kristinu Skotu Tomasi, kas atveido attiecīgi Mimi un Džūliju, bet par jaunajiem censoņiem Lenona un viņu draugu lomās neko dižu pateikt nevaru.
Tātad - filma ir diezgan tipisks nothing special.
Patiesibā šī, protams, ir viena no tām filmām, kur ja tu nezinātu, ka galveno varoni sauc par Džonu Lenonu, tavas domas par filmu īpaši nemainītos - jo filma nav par viņu kā par bītlu mūziķi, bet gan par viņu kā par problemātisku jaunieti, kuram ir "issues" ar savām divām mātēm (tā varētu teikt). Ja nu kas, var vilkt vismaz kaut kādas paralēles starp Lenonu un The Who "Tommy" galveno varoni, lai gan Džons nekad nekļuva par kurlmēmu un un aklu Pinball ģēniju.
Ārons Džonsons, kas šajā filmā atveido Lenonu, izskatās stilīgāks nekā Ījans Hārts (no Backbeat), taču vienlaikus Lenona tēls abās filmās ir ļoti līdzigs, vienīgā atšķirība ir tajā, ko katra filma uzskata par Džona problēmu iemeslu.
Ja nu kas - tīri saturiski "Nowhere Boy" ir interesantāka filma, jo Lenona ģimenes stāsts kopumā ir interesantāks par to, kā dzīvoja un mira Stjū Satklifs, taču vienlaikus kā filma man "Backbeat" patika krietni labāk, jo "Nowhere Boy" kaut kā vispār īsti neradija tādas jēdzīgas filmas sajūtu, šķita pārāk haotiska un bezmērķīga, ne tuvu ne tāda filma, kā es biju no tās gaidījis. Var uzslavēt Annu-Mariju Dafu un Kristinu Skotu Tomasi, kas atveido attiecīgi Mimi un Džūliju, bet par jaunajiem censoņiem Lenona un viņu draugu lomās neko dižu pateikt nevaru.
Tātad - filma ir diezgan tipisks nothing special.
2010-06-20
comments powered by Disqus