The Yes Men Fix The World
Pirms dažiem gadiem (konkrētāk - 2004.gadā) kāda kinofestivāla (tas bija vai nebija Arsenāls? no idea) ietvaros skatījāmies pirmo dokumentālo filmu par aktīvistiem The Yes Men, kas nodarbojas ar izlikšanos par lielu starptautisku organizāciju pārstāvjiem un šo organizāciju vārdā uzstājas dažādos publiskos pasākumos.
Nezinu, vai man toreiz bija sliktāk ar saprašanu, vai arī pirmā filma bija nedaudz savādāk veidota, bet toreiz man radās sajūta, ka pamatā viņi centās par šādām organizācijām pasmieties. Bet šoreiz - viņi vēlas atmaskot un izsmiet. Jūti atšķirību? Un var jau saprast, mūsdienu pasaulē notiek pietiekami daudz tādu šausmu, par kurām vajag runāt, un tas, kam pievēršas The Yes Men šajā filmā ir uzmanības vērts. Te ir runa gan par vides politiku, kura, kā zināms, ASV ir visia bēdīga, gan par naudas likšanu visur pār cilvēkiem, gan par liekulību. Ideja ir tā pati vecā, bet realizācija šoreiz ir par līmeni augstāka. Un arī filmas struktūra ir daudz pārdomātāka nekā pirmajai daļai, turklāt The Yes Men šoreiz papūlās ari par savu iespējamo kritiķu iespējamo argumentu atspēkošanu, kas filmai arī nāk tikai par labu. Proti, tu iedomājies - bet vai viņi gadījumā ar to nenodara vēl lielāku ļaunumu? Un saņem atbildi - nē, nenodara.
Te ir izteikti tragiskā daļa - kas attiecas uz rūpniecisko katastrofu, kas astoņdesmito gadu vidū atgadijās Bopālā, Indijā, kur tūkstošiem cilvēku gāja bojā un ūdeņu piesārņojuma dēļ tur ļaudis joprojām mirst, cieš no pretigām slimībām un dzimst ar defektiem, bet amerikāņu uzņēmums, kam piederēja pie vainas esošā rūpnīca, nav darijis neko, lai katastrofas sekas novērstu. Un kad viens no The Yes Men grupas, uzstājoties BBC raidījumā, pieminot 20.gadu "jubileju" kopš katastrofas, uzdodoties par Dow pārstāvi, pāvēstīja, ka viņi atzīst savu vainu un izmaksās 12 miljardus dolāru katastrofas seku likvidēšanai, divās stundās, kas pagāja no šī paziņojuma līdz ziņas noliegumam Dow akcijas nokritās par 2 miljardiem dolāru, apliecina to, ka ne tikai korporāciju vadības ir pilnas ar naudaskāriem bastards, bet arī akcionāri, kuru vidū netrūkst "vienkāršo" cilvēku, nav diži labāki.
Un ko tu teiksi par prezentāciju, kurā The Yes Men piedāvāja "The golden skeleton", jeb projektu, ar kura palīdzibu tiks vērtēti riski - iespējamie cilvēku upuri attiecībā pret prognozējamo peļņu? Ja šī prezentācija nesāktos ar pozitīvu "sketeta skapī" piemēru - IBM sadarbību ar nacistisko Vāciju, kas korporācijai ienesa milzīgu naudu, varbūt arī es uzreiz nesaprastu, cik cinisks ir šis "projekts". Bet konferences, kurā The Yes Men uzstājas, dalībnieki lieliski visu saprot, un pēcāk viņus slavē par atklātību un tā, ko citi domā, pateikšanu publiski.
Tiešām filma ir brīžiem ļoti biedējoša, bet vienlaikus - tāda filma, ko vajag, manuprāt, noskatīties katram. Un tas nav "Zeitgeist", kas tev vienu un to pašu mals atkal un atkal, grimstot savā neizturamajā pārgudrībā. Šī ir filma, kura mēģina tev pasniegt ļoti nopietnu stāstu, bet dara to viegli, ar humoru un vienlaikus - ar dziļu nopietnību. Man filma ļoti patika, un es tagad tiešām labprāt to reklamēšu vēl un vēl. Ja kas - The Pirate Bay bija banneris ar aicinājumu to lejuplādēt, jo The Yes Men šobrīd ir iesaistīti tiesas procesā, kur pret viņiem prasību iesniedzis The Chamber of Commerce, un lieka publicitāte viņiem par ļaunu nenāks. Tālab - watch it and spread the news!
P.S. Jā, es zinu, ka filmā var saskatīt propogandas elementus. Kā jebkurā dokumentālā filmā. Bet man šajā konkrētajā gadijumā tā šķiet esam "pozitīvā propoganda".
Nezinu, vai man toreiz bija sliktāk ar saprašanu, vai arī pirmā filma bija nedaudz savādāk veidota, bet toreiz man radās sajūta, ka pamatā viņi centās par šādām organizācijām pasmieties. Bet šoreiz - viņi vēlas atmaskot un izsmiet. Jūti atšķirību? Un var jau saprast, mūsdienu pasaulē notiek pietiekami daudz tādu šausmu, par kurām vajag runāt, un tas, kam pievēršas The Yes Men šajā filmā ir uzmanības vērts. Te ir runa gan par vides politiku, kura, kā zināms, ASV ir visia bēdīga, gan par naudas likšanu visur pār cilvēkiem, gan par liekulību. Ideja ir tā pati vecā, bet realizācija šoreiz ir par līmeni augstāka. Un arī filmas struktūra ir daudz pārdomātāka nekā pirmajai daļai, turklāt The Yes Men šoreiz papūlās ari par savu iespējamo kritiķu iespējamo argumentu atspēkošanu, kas filmai arī nāk tikai par labu. Proti, tu iedomājies - bet vai viņi gadījumā ar to nenodara vēl lielāku ļaunumu? Un saņem atbildi - nē, nenodara.
Te ir izteikti tragiskā daļa - kas attiecas uz rūpniecisko katastrofu, kas astoņdesmito gadu vidū atgadijās Bopālā, Indijā, kur tūkstošiem cilvēku gāja bojā un ūdeņu piesārņojuma dēļ tur ļaudis joprojām mirst, cieš no pretigām slimībām un dzimst ar defektiem, bet amerikāņu uzņēmums, kam piederēja pie vainas esošā rūpnīca, nav darijis neko, lai katastrofas sekas novērstu. Un kad viens no The Yes Men grupas, uzstājoties BBC raidījumā, pieminot 20.gadu "jubileju" kopš katastrofas, uzdodoties par Dow pārstāvi, pāvēstīja, ka viņi atzīst savu vainu un izmaksās 12 miljardus dolāru katastrofas seku likvidēšanai, divās stundās, kas pagāja no šī paziņojuma līdz ziņas noliegumam Dow akcijas nokritās par 2 miljardiem dolāru, apliecina to, ka ne tikai korporāciju vadības ir pilnas ar naudaskāriem bastards, bet arī akcionāri, kuru vidū netrūkst "vienkāršo" cilvēku, nav diži labāki.
Un ko tu teiksi par prezentāciju, kurā The Yes Men piedāvāja "The golden skeleton", jeb projektu, ar kura palīdzibu tiks vērtēti riski - iespējamie cilvēku upuri attiecībā pret prognozējamo peļņu? Ja šī prezentācija nesāktos ar pozitīvu "sketeta skapī" piemēru - IBM sadarbību ar nacistisko Vāciju, kas korporācijai ienesa milzīgu naudu, varbūt arī es uzreiz nesaprastu, cik cinisks ir šis "projekts". Bet konferences, kurā The Yes Men uzstājas, dalībnieki lieliski visu saprot, un pēcāk viņus slavē par atklātību un tā, ko citi domā, pateikšanu publiski.
Tiešām filma ir brīžiem ļoti biedējoša, bet vienlaikus - tāda filma, ko vajag, manuprāt, noskatīties katram. Un tas nav "Zeitgeist", kas tev vienu un to pašu mals atkal un atkal, grimstot savā neizturamajā pārgudrībā. Šī ir filma, kura mēģina tev pasniegt ļoti nopietnu stāstu, bet dara to viegli, ar humoru un vienlaikus - ar dziļu nopietnību. Man filma ļoti patika, un es tagad tiešām labprāt to reklamēšu vēl un vēl. Ja kas - The Pirate Bay bija banneris ar aicinājumu to lejuplādēt, jo The Yes Men šobrīd ir iesaistīti tiesas procesā, kur pret viņiem prasību iesniedzis The Chamber of Commerce, un lieka publicitāte viņiem par ļaunu nenāks. Tālab - watch it and spread the news!
P.S. Jā, es zinu, ka filmā var saskatīt propogandas elementus. Kā jebkurā dokumentālā filmā. Bet man šajā konkrētajā gadijumā tā šķiet esam "pozitīvā propoganda".
2010-08-02
comments powered by Disqus