Kazhes pierakstu burtnīca

Es varēju saprast, kālab neveiksmīgas bija Rikija Džerveja Amerikā tapušās filmas - nepietiekama mākslinieciskā teikšana, amerikāņu humora izjūtas specifika, pāmērīga vēlme kļūt par zvaigzni Holivudā, Stīvena Maršāna pleca trūkums. Un tālab es biju gaidījis, ka "Cemetery Junction" vajadzētu būt labai filmai - Džervejs ir atgriezies Anglijā, filmu režisējis kopā ar savu partneri no "The Office" un "Extras", plus vēl filmas tematika - jaunatne pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, un liels daudzums rokmūzikas, lika domāt - šī būs lieliska komēdija.
Diemžēl - nebija gan. Filma stāsta par trim jauniem vīriešiem (neviens no aktieriem man nebija iepriekš zināms): Fredijs Teilors ir izlēmis izsisties no savu draugu strādnieku aprindām, ticis pie darba apdrošināšanu pārdošanā un atklājis, ka viņa bosa meita un vecākā kolēģa draudzene vienā personā ir ari viņa bērnības dienu mīlestība Džulija. Viņa labākais draugs Brūss tikām joprojām strada rūpnīcā, pastāvīgi naidojas ar savu uz dīvāna dirnošo tēvu, kurš kopš viņu pametusi sieva ir diezgan dārzenisks tipāžs, un pie katras izdevības (Brūss, nevis tēvs) iesaistās kautiņos, kas beidzas policijas iecirknī. Un vēl ir trešais čoms - resns tirliņš ar iesauku Snork, kurš ir ne tikai dīvaina paskata, bet arī nedaudz funny in the head. Un es varu tikai izteikt drošu apgalvojumu, ka Fredijs un Brūss reālajā pasaulē nekad netusētu ar tādu Snorku.
Ko šī filma cenšas man kā skatitājam pastāstīt? Pirmkārt, tā apgalvo, ka Fredija izvēle ir aplama, ka pa savu izvēlēto karjeras ceļu viņš nekļūs par labāku cilvēku. Un to viņam konstanti apliecina priekšnieka famīlija - Ralfs Fīnss (Lord Voldemort) ir nejauks, augstprātīgs seksists, kas neievēro savu sievu un plāno līdzīgu likteni ari savai meitai. Tikām Brūsam ir jātiek galā ar savām dusmu problēmām, bet Snorkam - ar savu stulbumu.
Kālab man šī filma ne pārāk patika? Pirmkārt, tā nav diži smieklīga. Otrkārt, tā ir gaužām naiva. Kaut cik jēdzīgas ainas filmā ir tikai Fredija mājas ainas ģimenē - ar mūžīgi kurnošo vecomāti, kas nemitīgi lamājas ar viņa tēvu, kuru viņa uzskata par totālu neveiksminieku (tēva lomā ir pats Džervejs), kamēr lielāka filmas daļa vienkārši ir patrula un neveiksmīga. Jā, mūzika filmā lielākoties ir laba. Un es varu arī uzslavēt filmu par to, kā tā izskatās. Bet saturs... tukšs un patruls, savā ziņā pat "The invention of lying bija labāka filma"...