Enduring Love
Pagājušas jau vairākas nedēļas kopš skatījāmies šo filmu, bet kaut kā nekādi nebiju saņēmies par to uzrakstīt. Tagad šī diena beidzot ir pienākusi.
Filma veidota pēc viena no zināmākajiem Īana Makjūena romāniem, galvenajā lomā šeit ir Daniels Kreigs, kas tolaik, protams, vēl nebija Džeimss Bonds un kas līdz ar to varēja uzņemties šādu lomu, kādā tagad viņu diez vai redzēsim. Filma sākas ar to, kā pārītis Džo un Klēra sāk romantisku pikniku kādā pļavā. Viss ir jauki un skaisti līdz tam brīdim, kad viņi ierauga gaisa balonu, kuru neizdodas nekādi savaldīt kādam vecākam vīrietim un viņa mazdēlam. Džo un vēl vairāki citi nejauši tuvumā gadījušies vīrieši mēģina abus gaisa lidotājus izglābt, bet viss pasākums beidzas ar to, ka viņi ar visu balonu tiek parauti gaisā un pēdējā brīdī visi balonu atlaiž. Vai pareizāk - visi, izņemot vienu vīrieti, kas paliek un vēlāk nokrīt no milzīga augstuma. Džo pēcāk moka vainas apziņa, ka ja viņi visi būtu turējušies, balonu būtu izdevies savaldīt un vīrietis būtu izdzīvojis, plus viņam nav pārliecības, ka tieši viņš nebija pirmais, kas atlaida savas rokas. Un tas vēl būtu mazākais - viens no pārējiem neveiksmīgajiem glābējiem - dīvaina paskata vīrs vārdā Džeds (velsiešu aktieris Raiss Aifans) pēc šī notikuma ieņem galvā, ka notikušais nav nejaušība, bet gan kaut kas, kas savedis kopā viņu un Džo. Sākumā Džo nevar saprast, ko tieši Džeds no viņa grib, bet pamazām pār viņu nāk atklāsme, ka otrs vīrietis viņā ir iemīlējies. Un pa to laiku sairs Džo un Klēras attiecības, jo pats Džo kļūst arvien neizturamāks, un Klērai nešķiet pieņemams viņa apgalvojums, ka visur pie vainas ir Džeds.
Liene par šo filmu teica (ja nekļūdos), ka tā ir pretīga filma, bet vienlaikus - ļoti laba. Un te man ir viņai jāpiekrīt. Varētu gan varbūt vēlēties, lai viss šajā filmā noritētu par kādiem 20% ātrāk, bet citādi - ļoti spēcīgs gabals.
Filma veidota pēc viena no zināmākajiem Īana Makjūena romāniem, galvenajā lomā šeit ir Daniels Kreigs, kas tolaik, protams, vēl nebija Džeimss Bonds un kas līdz ar to varēja uzņemties šādu lomu, kādā tagad viņu diez vai redzēsim. Filma sākas ar to, kā pārītis Džo un Klēra sāk romantisku pikniku kādā pļavā. Viss ir jauki un skaisti līdz tam brīdim, kad viņi ierauga gaisa balonu, kuru neizdodas nekādi savaldīt kādam vecākam vīrietim un viņa mazdēlam. Džo un vēl vairāki citi nejauši tuvumā gadījušies vīrieši mēģina abus gaisa lidotājus izglābt, bet viss pasākums beidzas ar to, ka viņi ar visu balonu tiek parauti gaisā un pēdējā brīdī visi balonu atlaiž. Vai pareizāk - visi, izņemot vienu vīrieti, kas paliek un vēlāk nokrīt no milzīga augstuma. Džo pēcāk moka vainas apziņa, ka ja viņi visi būtu turējušies, balonu būtu izdevies savaldīt un vīrietis būtu izdzīvojis, plus viņam nav pārliecības, ka tieši viņš nebija pirmais, kas atlaida savas rokas. Un tas vēl būtu mazākais - viens no pārējiem neveiksmīgajiem glābējiem - dīvaina paskata vīrs vārdā Džeds (velsiešu aktieris Raiss Aifans) pēc šī notikuma ieņem galvā, ka notikušais nav nejaušība, bet gan kaut kas, kas savedis kopā viņu un Džo. Sākumā Džo nevar saprast, ko tieši Džeds no viņa grib, bet pamazām pār viņu nāk atklāsme, ka otrs vīrietis viņā ir iemīlējies. Un pa to laiku sairs Džo un Klēras attiecības, jo pats Džo kļūst arvien neizturamāks, un Klērai nešķiet pieņemams viņa apgalvojums, ka visur pie vainas ir Džeds.
Liene par šo filmu teica (ja nekļūdos), ka tā ir pretīga filma, bet vienlaikus - ļoti laba. Un te man ir viņai jāpiekrīt. Varētu gan varbūt vēlēties, lai viss šajā filmā noritētu par kādiem 20% ātrāk, bet citādi - ļoti spēcīgs gabals.
2010-08-11
comments powered by Disqus