Kazhes pierakstu burtnīca

1) Sviesta zivs - kaut kad vasaras sākumā nopirkām tādu zemnieku tirdziņā pie "Spices". Ēdu vairāku dienu garumā. Atceros, kad pirmo reizi tādu zivi nogaršoju pirms dažiem gadiem, dodoties līgo braucienā uz Kurzemes jūrmalu, man nepavisam šāda zivs negaršoja, bet pa šo laiku mana attieksme, kā izrādās, ir pamatīgi mainījusies, un tagad sviesta zivs manās acīs ir vairāk nekā ok.
2) Zivju zupa - nobaudīta laivu braucienā pa Daugavas lokiem. Te man bija sevi jāpiespiež - zivju zupa manās acīs ir kaut kas diezgan ekstrēms - jau tas vien, ka tajā iekšā ir dažādu veidu zivis, no kurām vismaz dažas man varētu noteikti negaršot, neko labu neliecināja. Praksē izrādījās, ka buljons (kas, protams, bija zivjains) iekšā gāja labi, bet zivis - kā nu kurā. Īsti gan nevaru saprast, kā var lietot uzturā produktu, kurā ir tik daudz asaku. Manuprāt, baigais čakars ēdot sanāk.
3) Cepta laša fileja - ēsta vairākkārt, garšo labi, nekādu sevišķu komentāru nav.
4) Cepta jūras forele - nobaudīta pie vecākiem, īsti gan nejutu, ka garšotu pēc zivs, vienīgi tradicionālā asaku problēma.
5-8 - dažādi zivju veidi tika nobaudīti Portugālē (skaitā 4 - tiesa, vienā reizē tika ēsti astoņkāji, kas nav gluži zivis, bet manā izpratnē - vēl kaut kas radikālāks, tāpēc šeit nāk klāt sarakstam)
9) Breksis - nopirkām kādā lauku māju tirgotavā netālu no Kolkas. Ļoti garšīgs, bet ar šaušalīgi lielu daudzumu asaku, tik lielu, ka vai traks var palikt. Kārtējo reizi pārliecinos - ka zivs garša ir viens, bet sarežģītība to ēst - kas pavisam cits
10) Pangasija vai kaut kas tamlīdzīgs - pusdienās no darba. Nekā diži ievērojama. Anyway - zivju fobija ir pārvarēta, neatkarīgi no tā, cik reizes būšu kaut ko zivjainu ieēdis.