Sea of Cowards

Džeks Vaits un viņa kolēgas no "Dead Weather" izlēma ilgi nekrāmēties un grupas otro albumu izdeva aptuveni gadu pēc pirmā nākšanas klajā. Atšķirībā no grupas pirmā veikuma, klausītāji pirms šī ieraksta iegūšanas jau aptuveni zināja, pēc kā tas izklausīsies - grupa jau ir zināma, un tās skanējums starp albumiem nav sevišķi mainījies. Arī pirmais singls "Die by the Drop" attaisnoja uz sevi liktās cerības.
Patiesībā pirmajās dažās klausīšanās reizēs man šis albums diezgan izteikti nepatika - pārāk trokšņains un pārāk nedraudzīgs ausij, bet atkārtota klausīšanās liek atzīt, ka tas nav ne par mata tiesu sliktāks nekā "Horehound", varbūt pat vēl nedaudz mazāk populārajai gaumei izdabājošs par šavu priekšgājēju. Šoreiz arī Vaits diezgan daudz tiek pie dziedāšanas, un viņa tituldziesma "Blue Blood Blues" albumu ievada ar pamatīgu blīkšķi.
Protams, joprojām es vairāk fanoju par Vaitu nekā par Elisoni Moshārtu, bet jāatzīst, ka šai grupai viņa ir lieliski piemērota vokāliste un viņas saspēle ar Vaitu ir superīga. Jā, salīdzinoši ar "White Stripes" un "Raconteurs" šī grupa nevar uzreiz piesaistīt mani kā klausītāju no pirmās reizes - dziesmām ir nepieciešams kāds laiks, kamēr tās varu sākt pa īstam baudīt. Un kamēr "Raconteurs" bija drīzāk "Led Zeppelin" stila grupa, šeit es vairāk jūtu "Rage Against the Machine" klātbūtni kaut kur aizmugurē.
Un vienlaikus - cik ļoti lai arī labs nebūtu šis ieraksts, es tomēr būtu laimīgāks, ja pēkšņi Vaits izsludinātu jaunu "White Stripes" ierakstu.
2010-08-17
7.5
comments powered by Disqus