GC Terrain līmeņi
Šķiet, ka katram slēpņotājam ir sava izpratne par to, kāds slēpšanas veids atbilst katram terrain un difficulty sarežģītības līmenim. Izskaidrošu, kāda ir mana filosofija:
1 zvaigznīte - slēpni var paņemt no invalīdu ratiņiem, tam jāvar piebraukt šajos ratiņos klāt un konteinerim ir jābūt viegli sasniedzamam
1,5 zvaigznes - slēpnis, kas piemērots ģimenes izbraucieniem. No ratiņiem to nedabūsi, bet vienlaikus nekādi triki nav jāizspēlē - varbūt nedaudz jāpastiepjas, jāpaliecas pāri kādai malai, jāpaceļ kāds priekšmets, kas aizsedz konteineri. Bet ne vairāk. Nekādas kāpšanas kokos vai uz ēku jumtiem.
2 zvaigznes - slēpnis "normāliem" cilvēkiem. Kaut kāda fiziska piepūle ir nepieciešama, bet nav jādara nekas tāds, ko tu nebūtu gatavs darīt ārpus slēpņošanas laika. Uzkāpšana skatu tornī (piem., Ložmetēkalnā) manā izpratnē atbilst divām zvaigznītēm. Uzkāpšana dažus metrus augstā kokā arī atbilst šim līmenim.
2,5 zvaigznes - sāk parādīties jau kaut kāds riska moments. "Nekopts" tornis, kas nav ierīkots tūristu vajadzībām. Pamesta ēka ne pārāk labā stāvoklī. Grūti kāpjams koks (bet ne lielā augstumā). Pārbrišana pāri kādai upītei. Ielīšana kādā tunelī. Proti - tās jau ir vietas, kur tāpat vien tu nelīdīsi, bet tomēr šādā līmenī arī "parastais" cilvēks fiziski spēs izpildīties.
3 zvaigznes - situācijas, kur cilvēks bez speciālām iemaņām un aprīkojuma vēl var tikt galā, bet kur viņš vispirms padomās, vai vajadzētu doties. Piemēram, īelīšana kādā piltuvē, iešana pa tumšu un slapju tuneli gumijniekos, peldēšana ar laivu līdz objektam.
3,5 zvaigznes - slēpņa paņemšanai nepieciešams speciāls aprīkojums, visbiežāk - troses un saistītie pričendāļi. Pēc šī slēpņu standarta - nekā īpaši grūta, bet plikām rokām - nereāli paveikt. Taču pēc idejas tiem jābūt tādiem slēpņiem, kurus ES, ja man būtu pieejams nepieciešamais aprīkojums, principā būtu gatavs ņemt.
4 zvaigznes un vairāk - es to fiziski nevaru! Gradācija te, protams, ir iespējama, bet manā gadījumā būtiskākais ir - tas ir vai nu pārāk bīstami, vai arī saistīts ar lieliem augstumiem, no kā man ir nopietnas bailes. Ar aprīkojumu vai bez, bet šie ir slēpņi, kurus ignorēšu.
Izņēmums - ja augsto terrain veido pamatīgi garš un grūts pārgājiens. Tad arī augstākas zvaigznītes varu sevi iztēloties pievarām. Varbūt vēl var lielu terrain pievarēt ar peldēšanu. Bet nekad un nemūžam - ne ar augstumu.
Patiesībā augstums ir tas, kas man ir vismazāk pieņemams, varbūt vienīgi augsts apcietināšanas risks var ar to konkurēt. Man nav bail no ūdens, tumsas, augiem, dzīvniekiem, ātruma; bet augstums - nē, paldies. Iespējams, es pat varu paņemt slēpņus kapos (kas gan man ļoti nepatīk).
Kas tev ir un kas nav pieejams, slēpņojot?