Kazhes pierakstu burtnīca

Kā lai arī neapgalvotu reklāmas relīzes, ka katrs nākamais "Muse" albums ir labāks par savu priekšgājēju, tā ir vairāk vēlamā uzdošana par esošo nekā objektīva faktu konstatācija. Vienīgais, kur šis princips ir darbojas, ir ierakstu komerciālie panākumi, taču apgalvot, ka albums A ir labāks par albumu B, jo tas ir vairāk pirkts, ir stipri nekorekti.
Es neietu tik tālu, lai teiktu, ka "The Resistance" nebūtu nevienas dziesmas, kura tevi tā kārtīgi sapurina un liek darīt lielas lietas. Nevar jau Belamijs pāris gadu laikā pazaudēt visu savu melodymaker talantu, taču kopumā šis ieraksts neatstāj par sevi tādu iespaidu, kā gribētos. Arvien vairāk jūtams, ka Belamijs kaut kur zemapziņā ir traks "Queen" fans - vismaz diez vai citādi viņš radītu tādu kompozīciju kā "United States of Eurasia", kura tā vien strāvo Merkūriskās skaņās. Tikām tituldziesma "Resistance" patosainajā savā daļā man pamatīgi liek domāt par Bonijas Taileres "Total Eclipse of the Heart", godāto vīru Meat Loaf un mūziklu par Operas spoku. Albuma spēcīgākā kompozīcija diezgan droši ir to ievadošā "Uprising" - kārtējā Muse himna par to, ka mēs esam spēcīgi un varam Viņus uzvarēt - neatkarīgi no tā, vai Viņi ir ASV un Lielbritānijas vienotā valdība, pasaules teroristu organizācijas vai bruņienieki no Sidonijas. Pacilājoši un spēcīgi. Agrīnākajos grupas veikumos šī dziesma droši vien būtu melodiski vairāk "samudrīta" un līdz ar to interesantāka, bet kā stadionu himna "Uprising" ir tiešām lieliska dziesma. Var atrast labus vārdus arī trīs daļu roka simfonijai "Exogenesis", kas noslēdz albumu - šajā daļā Belamijs apliecina, ka viņam vēl joprojām kaut kādā mērā rūp arī tas, ko sauc par artistic merit un ne tikai ierakstu pārdošanas rādītāji. Taču citādi jāatzīst, ka mēģinājumi paplašināt savu repertuāru un padarīt savu skanējumu citādāku nav īsti nākuši "Muse" par labu, un grupas dziesmas arvien labāk kļūst piemērotas, lai tās varētu izmantot tādās filmās kā "Twilight". Var jau, protams, teikt, ka grupa aug, un grupa mainās, bet tāpat var teikt, ka "Unnatural selection" pamatīgi plaģiatizē vēl vienu grupu, kuru man negribētos pieminēt aprakstā par "Muse" - "ABBA". Vai arī tikai mans slimais prāts saskata līdzību starp šo dziesmu un "Lay your love on me"? Apskatījos, ko raksta ļaudis gūglē - un izrādās, ka šie apgalvo, ka "Lay all your love on me" esot kopēts citā dziesmā - jau minētajā "Uprising"! Taču MuseWiki tomēr apgalvo, ka tieši "Unnatural selection" bridge esot līdzīgs šai ABBAS dziesmai - tā ka neesmu viens, kas šādi uzskata. Jā, protams, ir šeit arī citāti no Šopēna, Mocarta un citiem klasiskās mūzikas pārstāvjiem, bet - c`mon, veči - atdarināt ABBA nav labs stils! (un man nav principiālu iebildumu pret šo ansambli, taču ABBA != progroks). Mani, protams, ļoti priecē, ka Muse šķiet beidzot ir iekarojuši arī Ameriku, taču viņu nākamajam albumam būtu jābūt ļoti, ļoti labam, lai es teiktu, ka viņi nav pārdevušies tiem pašiem ļaudīm, pret kuriem ir vērstas tik daudzas viņu dziesmas...
Es tiešām ceru, ka kļūdos.