Lai arī Lorenss Darels ir diezgan labi zināms rakstnieks, vairāk par visu viņš ir zināms sava brāļa - Džeralda Darela - dēļ. Un, lasot šo grāmatu, es patiešām varēju saskatīt līdzību starp abiem Dareliem. Protams, Lorenss kā profesionāls rakstnieks ir smalkāks un izmeklētāks un viņa proza ir "gudrāka" nekā Džeraldam, kurš pats vienmēr atzina, ka viņam grāmatu rakstīšana ir tikai pelņas avots, lai varētu uzturēt citus savus projektus.
"Rūgtie Kipras citroni" ir autobiogrāfisks darbs, kurā Darels stāsta par gadiem, ko viņš nodzīvojis Kiprā, laikā, kad šī sala brieda tam, lai tā atdalītos no britu impērijas. Darels tur kādu laiku bija arī saistīts ar "oficiālo Londonu", līdz ar to viņš Kiprā notiekošos procesus. Grāmatā atrodas vieta gan komiskām epizodēm, no kurām atmiņā paliekošākā ir tā, kur Darels kopā ar kādu turku tirgotāju dodas pirkt māju Kiprā un notiek dienvidniekiem raksturīgas kaulēšanās dejas. Interesanti ir arī lasīt par to, kā kiprieši attālinās no angļiem, vienlaikus saglabājot pret Lielbritāniju cieņas pilnas attieksmi, bet nevēloties vairs būt daļa viņu impērijas un kā Grieķija spēlē savas spēlītes, lai paātrinātu Kipras atdalīšanos. Jā, un vismaz vienā grāmatas daļā parādās ari Džeralds Darels, kas apciemo savu brāli Kiprā un sev raksturīgā stilā nodarbojas tur ar dzīvnieku uzmeklēšanu.
Man bija interesanti iepazīties ar tādām 20.gadsimta vēstures detaļām, kas man līdz šim bija svešas, jo par Kipras vēsturi varu atzīties, ka nezināju pilnīgi ne nieka, tagad vismaz kaut ko zināšu.