State of Confusion

Pēc daudzu ļaužu vārdiem "State of Confusion" ir tas pēdējais punkts, kurā vajadzētu atvadīties no grupas "The Kinks". Šis ir pēdējais grupas albums, kurš izpelnījies puslīdz atzinīgu kritikas attieksmi un tam arī izdevās sarūpēt grupai tās pēdējo hitu - "Come Dancing", kas Billboard karstāko dziesmu topā sasniedza augsto sesto vietu - šādā līmenī grupa nebija tikusi veselus 18 gadus. Dziesma gan ir ļoti optimistiska un lipīga, bet vienlaikus man tā šķiet piederīga citai ērai un tā izklausās pārmērīgi radīta, lai patiktu preteen vecuma jauniešiem, un tās kontekstā nevaru neiedomāties arī par pēdējo Beach Boys hitu - "Kokomo". Jauki jau tas viss ir, bet vienlaikus - stipri cheesy.
Tas gan nenozīmē, ka viss šis albums sastāvētu no tādām vieglām popdziesmām, netrūkst šeit arī kompozīciju, kurās Rejs Deiviss ļauj savam brālim uzspēlēt kādu nedaudz zāģējošāku, kā piemēram "Cliches of the world" (un man šādas dziesmas patiesībā tīk daudz labāk nekā nepamatoti saulainie "Come dancing" stila gabali, patīk man arī apgalvojums "Life is such a cliche", kas labi iet kopā ar kanonisko Diskonta citātu, ka penis patiesībā nav nekas vairāk kā fallisks objekts).
Taču vieglu dziesmu te tomēr ir izteikti vairāk nekā smagu, un daudzas no tām ir pietiekami atmiņā paliekošas - vai tā būtu "Heart of gold", "Long distance" vai "Don`t forget to dance". Bet vienlaikus - nu nav šis sevišķi labs albums, pārāk daudz tajā ir visāda recycling, saturiski un melodiski dziesmas nav oriģinālas un saistošas. Un tādam drūmam tipāžam kā man varbūt pat labāk par daudziem saulainajiem gabaliem patīk bonus track "Noise". Taču tieši noise šajā ierakstā ir par maz, lai tas būtu labs.
2010-10-18
6.0
comments powered by Disqus