Iepriekšējā rindkopā es tev atstāstīju šīs filmas sižetu tā, kā tas būtu pastāstāms iespējami vienkārši un loģiski. Un tad iedomājies, ka tavā rīcībā ir šis sižets un pāris kilogrami heroīna. Tādā veidā tu varēsi iegūt filmu "Scott Pilgrim vs. the World". Nē, varbūt ne tieši heroīna, bet kaut kādu narkotiku, kas saasinas visas tavas maņas. Neesmu diemžēl sevišķs eksperts šajās lietās, bet skatoties šo filmu mani visu laiku pārņēma sajūta, ka vajadzētu vispirms ielaist kaut ko vēnā un tikai tad skatīties "Scott Pilgrim vs The World". Es pat nezinu, ar ko to salīdzināt, lai gan variantu it kā ir pietiekoši. Normis sākumā teica, ka filma būšot līdzīga "Superbad". Nebija. Tad es pats izteicos, ka tad jau drīzāk tā būtu radniecīga "Napoleon Dynamite" - ar dīvainiem personāžiem un frīkainu montāžu. Tomēr nē, šīm filmām nav gandrīz nekā kopīga. Kādās kaujas ainās Liene pieminēja "Kill Bill". Bet tas viss īsti neapraksta uz ekrāna notiekošo. Jo to nemaz nevar izteikt sakarīgos teikumos - filma ir vienkārši maniakāli ātra, tā atsakās no jebkādām pārejām starp ainām, ir tikai viena vienīga dinamika, kā teica Normis - vairākas viena seriāla sezonas iegrūstas vienā filmā. Vai - varētu filmu nosaukt par kino dekonstrukciju - atstāti tikai paši minimālie elementi, kas kaut nedaudz satur visu notiekošo kopā. Tīrs action, bez rūpēm par to, lai tam būtu kaut kāds puslīdz uztverams saturs. Laikam gan amerikāņiem, kas lasījuši filmai pamatā esošo komiksu, iespaidi ir pilnīgi citādi, bet manās acīs tas bija totāli bezjēdzīgs vājprāts, kas lielākoties nebija ari diži smieklīgs.
Kas man filmā patika? Sākuma titri un 80to gadu datorspēles manierē veidotais Paramount ievads. Neesmu drošs, ka bija vēl kaut kas tāds, par ko varētu droši pateikt - jā, tas bija riktīgi labi. Kopumā - izteikts beztolkšovs, daudz stilīguma, kas varētu patikt tīņiem un jebkāds adekvāta satura trūkums. Dīvainā kārtā filma kļuva par diezgan izteiktu finansiālu katastrofu, un tā var priecāties tikai par daudzu kritiķu atzinību, bet šis būtu no tiem gadījumiem, kad man šķiet, ka daudziem ir izdevies tukšā tumšā istabā tomēr atrast to melno kaķi. Vai vismaz iegalvot sev, ka viņam tur kaut kur ir jābūt. Es, ja godīgi, labprātāk vienkārši pieņemšu, ka viņa tur nav, ka šī filma ir narkotisku murgu auglis un viss.
Varētu vēl piebilst, ka filma man sagādāja pamatīgu vilšanos veselas virknes faktoru dēļ:
1) rokmūzikas tēma tajā bija pilnīgi tukša, skanošās dziesmas nepārliecināja;
2) Michael Cera man šķiet visai interesants aktieris, bet viņa personāžs šoreiz bija stipri garam;
3) Edgar Wright kopā ar savu radošo partneri Simon Pegg Anglijā ir radījis vairākus šedevrus;
4) gājieni, kas filmas pasauli padarīja līdzīgu datorspēlēm, uz papīra šķita interesanti. Praksē - darīja filmu tikai vēl kaitinošāku. Varu piekrist Lienes izteikumam par līdzibu ar Pokemoniem un Digimoniem. Varbūt tas ir oriģināli, bet ne viss oriģinālais ir labs.