The Runaways

Jāatzīstas, ka es pirms šīs filmas tā īsti par grupu The Runaways nebiju dzirdējis pilnīgi neko, un vienīgā asociācija, kas man ar to bija, saistījās ar absolūti salkano Del Shannon dziesmu "Runaway". Izrādījās, ka "The Runaways" nebija vis all girl pop ansamblis, bet gan visai mežonīga meiteņu grupa, kas septiņdesmito gadu vidū spēlēja tādu mūziku, kādu no meitenēm neviens tradicionāli neviens negaidīja - kaut ko ļoti līdzīgu "The Stooges" (un tieši tāpat kā The Stooges grupa nespēja kļūt par čārtu augstāku vietu iemītnieci, toties ieguva ļoti lielu vēsturisku nozīmīgumu). Grupa pamatā balstījās uz diviem pretmetiem - Džoannas Džetas un Čerijas Kerijas. Pirmā bija izteiktā wild girl, kamēr Čerija vismaz sākotnēji bija daudz "godīgāka meitene", vēlāk gan, protams, tieši viņa iedzīvojās nopietnākajās problēmās ar narkotiskajām vielām. Kā jau tas mēdz notikt, mežonīgu un nevaldāmu grupu pamatā ir nopietns mārketings un aprēķins un arī "The Runaways" laikam jau bija vairāk sava producenta Kima Faulija radīts produkts un mazāk - īsta grupa. Taču šī filma patiesībā nav par to, un tā nav pat īsti par šo grupu, jo vismaz manā izpratnē šajā filmā tā īsti saprast grupas vēsturi nav iespējams. Tā ir filma par jaunām meitenēm, kuras nokļūst rokmūzikas apritē, kur pieejams ir daudz vairāk nekā viņām bija nepieciešams. Hmm, varbūt arī nē - nekas daudz viņām pieejams nebija.
Ja tā godīgi - es laikam nemaz nevarēšu pateikt, par ko ir šī filma. Tā ir lieliska iespēja cilvēkam, kas nav iepriekš dzirdējis The Runaways, dzirdēt šo grupu un atzīt to par labu esam. Novērtēt tās provaktīvo dabu un vēsturisko lomu. Dzirdēt "Cherry Bomb". Redzēt Dakotu Feningu kā Čeriju un Kristenu Stjuarti kā Džoanu Džetu. Jā, Kristena Sjuarte ir tā pati čiksa, kas ir Bella "Twilight" sāgā. Un Liene man nepateica, ka man jāskatās filma ar Twilight zvaigzni! Patiesībā gan mani tas, protams, īpaši neuztrauc.
Kā jau to neskaitāmas reizes esmu teicis - filmas par rokmūziku ir mana vājība, it īpaši, ja tajās dzirdamā rokmūzika man patīk. Un šī filma nebija izņēmums, šķiet, ka The Runaways varētu būt tīri labi manā gaumē - līdzība ar Igiju Popu manās acis pilnīgi noteikti ir pluss un nevis mīnuss. Par pašu filmu - tā noteikti nebija garlaicīga, aktierspēle bija kārtībā, un ļoti labi tika parādīta filmas laiku atmosfēra. Bet vienlaikus te būtu daudz tāda, ko es vēlētos redzēt kaut nedaudz savādāk. Ieskaitot to, ka, manuprāt, būtu vērts minēt, ka Joan Jett and the Blackhearts slavas virsotnes sasniedza pavisam citādā stilā nekā tās nesasniedza The Runaways un ka Džetas uzvara vienlaikus bija viņas sakāves atzīšana. Tāpat pilnīgi nekā filmā nav par pārējām grupas dalībniecēm - viņas ir tikai fona statistes, es pat nebrīnītos, ka vismaz viena no viņām filmas gaitā nebūtu pateikusi ne vārda. Un vispār filma šķita tāda drusku haotiska un bezmērķīga - ja ne lieliskā mūzika, es to noteikti nebūtu slavējis.
2010-11-07
7.0
comments powered by Disqus