The Other Guys

Es nekādi neesmu komēdiju par policistiem fans. Patiesībā - es neesmu par drāmu par policistiem fans. Nezinu, kālab man ir šādi aizspriedumi pret likuma sargiem, bet viņi noteikti nav mani iecienītākie kino varoņi. Un vēl jo vairāk es neesmu Vila Ferela talanta cienītājs. Man viņš šķiet esam tāds gados jaunāks Leslijs Nīlsens - vienmēr pārmērīgi samākslots un neticams, un visbiežāk - neadekvāti kruts tipāžs. No visiem Holivudas ļaudīm (izņemot varbūt Wayans klanu) viņš man ir 2.vieta netīkamības ziņā aiz Brendana Freizera. Vecīt, kā es neciešu Brendanu Freizeru! Labi, par to šoreiz nē.
Tātad - policistu komēdija, kur galvenajās lomās ir Ferels un Marks Volbergs (ja kas - arī viņš man ne pārāk patīk). Pēc loģikas tai vajadzētu būt filmai, kuru novērtēšu uz 1 un nosaukšu par gada lielāko sūdu. Bet nē - tā es nedarīšu, jo par spīti daudziem visai patruliem jokiem "The Other Guys" ir ļoti smieklīga filma. Brīžiem - ar izteikti Fereliskiem pārspīlējuma momentiem (ieskaitot to, ka Ferela varonis ir seksa supergigants, kuram tā vien līp klāt karstas čiksas, lai arī viņa izskats nebūt nav tāds kā tradicionāliem macho), brīžiem - ar pretīgiem jokiem (bezpajumtnieku orģijas, stirnas vagīna mašīnā. Stirnas vagīna???!!! wtf?), bet kaut kādā mistiskā veidā viss šis sviestainais saturs spēj būt smieklīgs. Filma stāsta par tiem policistiem, par kuriem parasti filmas netaisa - viņu birojā ir krutie veči, kas piedalās trakās pakaļdzīšanās ainās Transporter gaumē un mēģina dzīties pakaļ sliktučiem, nolecot no 20 stāvu ēkas jumta, bet Ferela varonis tikām ar prieku sēž pie datora un pilda visādus papīrus, jo viņš ir apsolījies savai sievai neapdraudēt savu dzīvību. Viņa partneris (Wahlberg) tikām grib atdzīvināt savu policista karjeru, kas ir pamatīgi cietusi pēc tam, kad viņš ir iešāvis kājā kādam slavenam beisbolistam (lieki teikt, ka man neviens beisbolists nav zināms), un kad krutie policisti ir gājuši bojā, viņš ir pārliecināts, ka tieši viņam un viņa pāriniekam ir jāieņem atbrīvojusies varoņu vieta.
Sižets šādā filmā, protams, ir sekundārs, un pamatā tā balstās uz atsevišķiem (un ne pārāk savstarpēji saistītiem) jokiem - man personīgi labāk par visu patika Wahlberg varoņa daudzās spējas un zināšanas, ko viņš bija ieguvis, lai varētu ņirgāties par dažādiem tirliņiem, kas viņam nepatika (dejotājiem, konceptuālās mākslas frīkiem utt.), un eleganta bija pakaļdzīšanās aina, kurā varoņu mašīnā (Toyota Prius) skanēja "Monday Monday" - ne tā tipiskākā pakaļdzīšanās mūzika.
Šedevrs? No way. Labi pavadīts otrdienas vakars, ēdod maizītes ar sieru un gurķiem? Pilnīgi noteikti!
2010-11-23
6.5
comments powered by Disqus