Pēc šī liriskā ievada pāriešu pie ieraksta pamattēmas - filmas "The Social Network". Tās varonis ir Marks Cukerbergs - ēbrejiskas izcelsmes jaunietis, kas radījis jau minēto Facebook, kļūdams par pasaulē jaunāko miljardieri. Taču, kā māca zirnekļcilvēks - ar diženu spēku nāk diža atbildība. Vai kā māca Rainis - tu kļūsi vientulīgāks gads pēc gada. Vai kā māca latiņamerikāņu ziepju opera - bagātie arī raud. Filmas pamatdoma droši vien ir tāda, ka Cukerbergs Facebook radīja galvenokārt tādēļ, ka viņš nespēja veidot sakarīgas attiecības ar cilvēkiem sev līdzās. Un lielais projekts pamazām saēda visas viņa reālās pasaules draudzības, padarot viņu par ļoti bagātu un vienlaikus - ļoti vientuļu cilvēku. Tiesa - es tā īsti no filmas nesapratu, uz kā tad balstījās viņa attiecības ar draugiem, pirms Cukerbergs kļuva par vienu stinking rich Jew. Man viņš kaut kā nešķita, ka viņš būtu bijis diži labs draugs vienalga kam - arī savam labākajam draugam, draudzība ar kuru pārauga garā tiesas procesā.
Droši vien šī Deivida Finčera filma nepaliks gluži tukšā nākamā gada februārī Akadēmijas balvu ceremonijā, bet jāatzīst, ka neko diži izcilu šajā filmā nesaskatīju - jā, tā nav slikts stāsts par to, kā divi gīki rada interneta revolūciju (vai patiesi?), bet kaut kā mani nedz Džese Aizenbergs, nedz otrs čalis tā īsti nepārliecināja. Arī Džastins Timberleiks kā Napster radītājs nebija nekas dižs. Patiesībā labākais, kas šajā filmā bija, man šķita Dead Kennedys ar "California Uber Alles". Viss pārējais - tikai piedevas.