Kazhes pierakstu burtnīca

Jau kopš nedēļas sākuma laika apstākļi ir tādi, kādos es normālos apstākļos uz divriteņa nesēžos. Vai vismaz - es nevienu gadu neesmu braukājis regulāri šādos apstākļos ar riteni. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad īpašu apsvērumu dēļ izbraucu šur vai tur arī ziemas mēnešos, bet tagad pirmo reizi esmu izmēģinājis braukt ar riteni sistemātiski. Ok, nedēļa nav sistemātiski, bet tas kaut kas tomēr ir. Un pagaidām jāsaka - nekādu problēmu!
Jā, ir pastāvīgi jātur prātā apstāklis, ka bremzēšanas ceļš ir milzīgs, ka pagriezieni jāiziet mazā ātrumā, lai neizlidotu no "trases". Bet vienlaikus ziemā braukt ir daudz patīkamāk nekā tad, kad ir +3...+7 un pretīgi lietains.
Mazliet gan tracina smilšu un sāls daudzums, bet ar to jāmokās būtu arī kā kājāmgājējam. Pagājušo sestdien jau pārliecinājos, ka lai zābaki pārklātos ar sāli, Rīgā pietiek aiziet no mājas līdz mašīnai.
Kas gan ir bijis šajās dienās neforši - aizvakar no rīta mani gaitenī pa ceļam uz biroju apturēja apkopēja un sāka gausties, ka manis dēļ viņai tagad katru dienu jāmazgā grīda, jo vietā, kur stāv ritenis, tek ūdens un dubļi. Lai arī es subjektīvi uzskatu, ka apkopējas darba pienākumos grīdas mazgāšana ir viens no pamatpunktiem, nestrīdējos, un tagad pats no rīta iespēju robežās visu no velosipēda nokratu.