Filmas galvenais varonis, kuru atveido pats Afleks, ir labais bandīts - lai arī viņa profesija ir aplaupīt bankas, viņš nekad neizmanto lieku vardarbību un vispār viņš ir jauks zellis. Tik jauks, ka tad, kad viņu vienā laupīšanā ir bijusi paņemta ķīlniece (vēlāk atlaista brīvībā), viņš, pārbaudot, vai ķīlniece spētu viņu un bandas biedrus identificēt, šajā sievietē iemīlas. Arī Keisijai viņš uzreiz iepatīkas - un kā gan citādi varētu būt, tas taču ir Bens Afleks - tāds skaistulis, ka prieks! Dags (tā sauc Afleka varoni) grib savu noziedzīgo arodu pamest, taču no šīs spēlītes tik viegli ārā netiek, un vēl vismaz vienā lielā laupīšanā viņam ir jāpiedalās. Zini, kā tas šādās filmās parasti notiek...
Tā kā no dabas esmu diezgan piekasīgs, man šajā filmā nepatika uzreiz vesels komplekss dažādu lietu. Pirmkārt, ļoti zems loģikas līmenis bandītu darbībās - kādā veidā šie var plānot nākamo bankas aplaupīšanu tajā pašā pilsētā, kamēr iepriekšējās izmeklēšana vēl nav beigusies un viņi ir galvenie aizdomās turamie, man nav īsti skaidrs (un kāpēc vispār jālaupa ir tik bieži? pēc idejas bankas aplaupīšanai būtu jābūt diezgan ienesīgam pasākumam, kaut kam nopietnākam nekā aplaupīt "Kwik-E-Mart". FIB darbības lietu izmeklēšanā arī ir vienkārši unikālas - tā vien šķiet, ka FIB krīze ir skārusi smagāk nekā Latvijas policiju un ka drīzumā viņi bandītiem pakaļ dzisies, izmantojot "Flintsonu mašīnas". Plus, mīlasstāsts filmas centrā ir gan klišejisks, gan nepārliecinošs.
Faktiski vienīgais filmas personāžs, kurā ir kaut kādas dzīvības pazīmes, ir Daga labākais bandītu draugs, kuru spēlē Jeremy Renner - vardarbīgs un psihiski nelīdzsvarots īrs, kurš pastāvīgi ir gatavs eksplodēt un nemēdz uzvesties kā beigta plekste, atšķirībā no stipri garlaicīgā Daga. Lūk, personāžs, kuram vajadzēja būt filmas galvenajam varonim.