Bet tas arī ir viss labais, kas filmā ir. Tās sižets neved pilnīgi nekur - it kā būtu premisa pilnīgi normālai drāmai: ir divi vidusskolu nupat beiguši draugi, no kuriem vienam ir funkcionāla ģimene un labas sekmes, kamēr otram tētis ir alkoholiķis, bet brālis - narkotirgonis. Lieki teikt, ka Rons ir labais puika, bet Neitans - sliktais. Un jāpiezīmē, ka Šīana varonis faktiski ir tas pats Neitans, tikai citos apstākļos, bet gan viņa mīmika, gan žesti, gan pat leksika ir tāda pati kā iekš "Misfits". Vienīgā atšķirība - Misfits viņš runā skaidrākā angļu valodā, kamēr šeit ir daudz īriskāks. Rons pa vasaru piestrādā vietējā fitness centrā, kura īpašniekam ir sakars ar meiteni - Rona vienaudzi. Un te ierodas īpašnieka meita, kuru nav varējusi izturēt viņas māte (vecāku laulība loģiski, ka ir šķirta), un šī blondā bestija sāk veidot plaisu starp abiem puišiem, spēlējoties ar viņu abu hormoniem (jo par jūtām šeit runāt nebūtu vērts), un tas viss prognozējami ved katastrofas virzienā. Kā jau minēju - ar šādu sižetu varētu izveidot labu filmu (lai gan - ar jebkuru sižetu to var). Bet šīs filmas režisori Lisa Barros D`Sa un Glenn Leyburn to izdarīt nespēj. Filmu vislabāk raksturo šeit bieži sastopamas ainas, kas seko līdzīgam principam - tikko varoņiem aptrūkstas par ko runāt (kas ir - gandrīz uzreiz vienmēr), tā viņi sāk make out. Un tas tā notiek, nevis lai pievērstu skatītāju uznmanību tam, ka personāži ir tukši un pliekani, bet gan tāpēc, ka arī scenāristam/režisoram/producentam nav bijis nekā, ko šajā brīdī teikt. Filma visā savā garumā ir viens vienīgs sex, drugs & rock`n`roll, taču patiesībā - ļoti bezcerīgs sex, drugs & rock`n`roll. Liene uzsvēra to, ka filma māca jauniešiem barely legal vecumā seksot, narkoties un braukt ar mašīnu neskaidrā stāvoklī, tādējādi kļūstot par bad influence. Tā varbūt arī ir, bet mani tieši šis aspekts sevišķi neuztrauc no morāles un audzināšanas viedokļa, jo es filmas problēmu saskatu citur - ne tajā, ka tā nav morāla, bet tajā, ka tā ir slikta filma. Un tā neapšaubāmi ir slikta - draņķīgi uzrakstīta, draņķīgi režisēta, draņķīgi uzfilmēta un draņķīgi nofilmēta. Pierādot to, ka Nathan tēls "Misfits" ir labs nevis pats par sevi, bet kontekstā, un šajā filmā tie paši triki nenostrādā. Un faktiski te nenostrādā nekas.