1000 jūdzes Āfrikas tuksnesī

Kad dzirdēju vairākus cilvēkus slavējam pašmāju "1000 jūdžu" ceļojumu filmu dokumentālos seriālus, sākotnēji biju noskaņots ļoti skeptiski. Tā kā Normunds Rutulis manās acīs nav gluži Michael Palin un LTV nav gluži BBC, bija stipras aizdomas, ka viss šis pasākums varētu būt visai draņķīgs. Un "Āfrikas" 1.sērijas diezgan labi atbilda gaidītajam. Pastāstīšu, kas tieši man nepatika:
1) pārāk garais ievads, kurā tika parādīta liela daļa turpmāko sēriju satura
2) bezjēdzīgi garā reportāža par to, kā ekspedīcijas dalībnieki mācījās nirt ar akvalangu
3) garie vienmuļie teksti par to, ka šis pasākums nebūs viegls un ka dalībniekiem jābūt gataviem, ka viņi ne vienmēr uz priekšu zinās, kur paliks pa nakti un ka ne visur būs pieejamas viesnīcas.
Reāli sanāca, ka pirmās sērijas (un tā ilgst 50 minūtes) lielākā daļa aizgāja ar šo te sviestu, un man bija nopietna vēlme tālāk nemaz neskatīties. Taču turpinājums bija tomēr labāks, nekā sākumā varēja gaidīt.
Faktoloģiskā informācija: pasākumā piedalījās divi profesionāli ceļotāji - Harijs Sils un Edgars Zaķis, un četri sabiedrībā pazīstami cilvēki - Roberts Gobziņš, Normunds Rutulis, Egons Reiters (tolaik - SWH, tagad 101 dīdžejs) un Jānis Skutelis (man pavisam nepazīstams komiķis). Maršruts - ar džipiem līdz Gibraltāram, pārcelšanās ar prāmi, loks pa Maroku pa tuksnesi, atpakaļ mājup. Laiks - aptuveni 2 nedēļas.
Ja tagad visu saliek pa plauktiņiem, tā, kas man nepatika, noteikti bija vairāk, nekā tā kas patika, lai arī skatoties bija pietiekami interesanti. Sāksim ar slikto:
1) pārmērīgi izstiepts materiāls - 10 filmas pa 50 minūtēm no 2 nedēļām ceļojuma, kur 3 dienas tiek aizvadītas policijas iecirknī, ir pārāk daudz. notikumu nepietiek, līdz ar to atkārtojamies un rādām pārāk daudz neinteresantu interviju.
2) neveiksmīgi izvēlēta komanda. Rutulis (kā izskatījās) gandrīz visu laiku gulēja mašīnā, kamēr Gobziņš ākstījās un, kā izskatījās, visu laiku plānoja - ko gan es vēl tādu traku un stulbu varētu izdarīt, kas atbilstu manam āksta tēlam?
3) organizētāju nepadomāšana, ka dodoties uz Maroku, ir vērts komandā iekļaut kādu cilvēku, kas pārvalda franču valodu. Man šķiet, ka pat ar manām franču valodas zināšanām, šādas tādas lietas viņiem būtu gājušas raitāk. Tā vietā valodnieka funkcijas pildīja Gobziņš ar krievu-arābu sarunvalodas vārdnīcu, kas vairāk izskatījās pēc māžošanās un nevis kaut kā jēdzīga.
Taču bija arī pozitīvais:
1) Sils un Zaķis, kuri pirmajā brīdī šķita esam tādi patruli fizkultūrieši, izrādījās ļoti prātīgi veči, kuri ne tikai labi māk braukt ar mašīnu un vadīt amatieru baru, bet arī normāli saprot notiekošo un māk jēdzīgi runāt;
2) epizode ar angļu sekstūristiem tuksnesī bija laba;
3) Skutelis un Reiters veido labu jokdaru komandu, kas kaut kāda mērā kompensē pārēju ceļotāju trūkumus.
Beigu beigās sanāca diezgan interesants pasākums, lai gan kaitināja tas, ka tika uzsvērts, cik viss tas, ko dara varoņi ir ekstremāli, lai gan droši vien jebkurš CDT pasākumu dalībnieks par vairumu šeit redzamo izaicinājumu pasmietos. Bet - ja salīdzina redzēto ar gaidīto - visu cieņu.
2010-12-24
7.0
comments powered by Disqus