1000 jūdzes Mjanmā
Ko es līdz šim zināju par Mjanmu? Godīgi sakot - praktiski neko. Šī Dienvidaustrumāzijas valsts līdz šim man bija zināma tikai ar to, ka agrāk tā saucās Birma un pankroka grupas nosaukumu "Mission of Burma" (bet pat nevienu šīs grupas dziesmu es nezinu). Pat man tradicionālajā lauciņā - futbolā - nekādas emocijas Mjanma radīt nevar, jo šī valsts pat Pasaules kausa atlasē debitēja tikai 2007.gadā, un aktuālajā FIFA rangā Mjanma atrodas nākamajā vietā aiz Lihtenšteinas. Lai arī esmu mēģinājis šajā virzienā kaut ko "rakt", neesmu vēl dabūjis noskatīties nevienu Mjanmā uzņemtu mākslas filmu, bet par šī reģiona vēsturiski-politiskajiem aspektiem man zināšanu nav nemaz.
Līdz ar to, kad sākām skatīties "Ekspedīciju" uz Mjanmu, teju vai viss redzētais man bija jaunums. Savas nezināšanas nekaunos, jo kopumā sevi uzskatu par daudzās sfērās gana kompetentu, lai kaut kur būtu arī pavisam "tumšs". Tikai no šīm filmām uzzināju, ka Mjanmā jau vairākus gadu desmitus pie varas ir militārā hunta, ka tūristiem šī valsts nekādi netiek rekomendēta un ka atbilstoši Rietumu plašsaziņas līdzekļos pieejamajai informācijai, jebkuram ceļotājam tai būtu jāiet apkārt līkumu. Tā kā filmu iespaidā arī pats uzmetu acis dažiem Interneta resursiem (ieskaitot Wikipedia, kuru es laikam nesauktu par konservatīvo naftas kara brēcēju portālu), mani "1000 jūdzēs" redzētais un to varoņu pieredzētais tomēr pārsteidza. Proti, atbilstoši ceļotāju novērotajam, liela daļa no tā, ko par Mjanmu var uzzināt "mūsu pasaulē" ir propagandas aparāta produkcija un cilvēku zombēšana (jāpiezīmē, ka šādu skatījumu saņemt no LV tapušiem raidījumiem, zinot mūsu valstī valdošo "ar stipriem pa draugam" politiku, bija īpaši negaidīti), un patiesībā, varbūt daudzās ziņās cilvēki nedemokrātiskajā Mjanmā ir brīvāki un laimīgāki, nekā daudzās it kā civilizētākās zemēs (tie nav mani vārdi, es tikai atstāstu filmas vēstījumu, tālab neskaties uz mani tik bargi, Lielais Brāli!).
Vai tas, ko latvieši redzēja Mjanmā, ir patiesība, vai arī viņi tika smalki aptīti ap pirkstu un viņiem tika uz šķīvīša pasniegts vietējās huntas reklāmas materiāls? Vai visi viņu sastaptie cilvēki patiesībā bija algoti aktieri un viss notiekošais - iestudēts? Neredzējis visu paša acīm, es būtu piesardzīgs izdarīt tālejošus secinājumus. Zināms, ka arī Padomju Savienībā kaut kādi ārzemju tūristi varēja nokļūt, un ekskursijas pa Gulagu viņiem taisītas netika. Proti, viss ir iespējams. Taču tāpat es nekliegšu, ka Wikipedia ir patiesības bastions un (vēl jo vairāk), ka Mjanmai vairāk par visu nepieciešams, lai kādi bālģīmji nāk un ar "carpet bombing" palīdzibu ieviestu tur demokrātiju.
Kā tev šķiet, varbūt vajadzētu drusku pastāstīt arī par to, kā man patika filmas? Ok, darīšu tā. Atkal jau (kā arī pārējām "1000 jūdžu" filmām) sākums nepārliecināja. Kaut kā nešķita jautri, ka ekspedīcijai nebija savu džipu, bet bija kaut kāds aizdomīgs gids, ka nebija īsti skaidrs, ko tieši viņi tur brauc darīt ("apskatīt valsti" ir tāds visai tūristisks piegājiens), un atkal jau dalībnieku komanda nebija izcila. Jā, Reiters kā vienmēr bija elementā, un viņš patiesībā ekspedīciju var izcelt arī vienatnē - ja nu "1000 jūdzēm" ir izdevies noķert kādu ceļotāju, kuru es nekaunētos pieminēt vienā teikumā ar Michael Palin, tad tas būtu tieši Reiters. Arī Mārtiņš Opmanis (man nezināms mūziķis, LV rokmūzikā tik labi neorientējos), lai arī pirmajās sērijās šķita tāds nedaudz naivs, patiesībā arī bija tīri jautrs. Tikām trešais puisis, Mareks, kaut kā galīgi šķita garām. No N.R. biju dzirdējis, ka Mareks esot ekspedīcijā ticis, jo uzvarējis Cēsu alus loterijā, un tā patiešām izskatījās, tikai tagad izlasīju, ka patiesībā viņš bija uzvarējis milzu atlasē, kur bija gan zināšanu tests, gan fiziskās gatavības pārbaude, taču arī ar šo zināšanu bagāžu man joprojām šķiet, ka Mareks tur bija galīgi nevietā, un viņš bija visizteiktākais "tūrists parastais", kādu vien es varu iedomāties. Jā, un Edgars Zaķis, kurš šoreiz nevarēja būt īsts ekspedīcijas vadītājs, jo nebija savu automašīnu, arī nešķita jūtamies "v svojej tarelke".
Bet - cik dīvaini tas lai arī nebūtu, uz 10.sērijas beigām es jau varētu pat teikt, ka "Mjanma" ir labākais no līdz šim skatītajiem Ekspedīcijas cikliem. Atšķirībā no raidījumiem par Krieviju, šoreiz apgalvojumi "te ir tik ļoti citādi kā pie mums"` šķita vietā, cilvēku sirsnīgums bija citāds nekā esam raduši redzēt mūsu reģionā (jo - atkārtošos - arī pie mums laucinieki ir sirsnīgi un ziņkārīgi nopētīt trakos pilsētniekus), un patika tas, ka "1000 jūdzes" uzdrīkstējās rādīt šo valsti citādi, nekā tas pieņemts TV ziņu sižetos. Par to - žetons.
Mazliet jau, protams, krita uz nerviem tas, ka sponsoru "product placement" šeit bija vienkārši biedējoši daudz, bet es saprotu - aizlidināt 6 cilvēkus (tur taču bija divi tādi, kurus kameras nerādīja?) uz Mjanmu ir drusku dārgāk, nekā aizbraukt uz Arhangeļsku, un arī sponsorus vajag vairāk. Ja man dotu iespēju doties šādā ceļojumā, es kaut viss būtu ar "Gardigan" kečupu notriepies, demonstrējot šī produkta labās īpašības ;)
Līdz ar to, kad sākām skatīties "Ekspedīciju" uz Mjanmu, teju vai viss redzētais man bija jaunums. Savas nezināšanas nekaunos, jo kopumā sevi uzskatu par daudzās sfērās gana kompetentu, lai kaut kur būtu arī pavisam "tumšs". Tikai no šīm filmām uzzināju, ka Mjanmā jau vairākus gadu desmitus pie varas ir militārā hunta, ka tūristiem šī valsts nekādi netiek rekomendēta un ka atbilstoši Rietumu plašsaziņas līdzekļos pieejamajai informācijai, jebkuram ceļotājam tai būtu jāiet apkārt līkumu. Tā kā filmu iespaidā arī pats uzmetu acis dažiem Interneta resursiem (ieskaitot Wikipedia, kuru es laikam nesauktu par konservatīvo naftas kara brēcēju portālu), mani "1000 jūdzēs" redzētais un to varoņu pieredzētais tomēr pārsteidza. Proti, atbilstoši ceļotāju novērotajam, liela daļa no tā, ko par Mjanmu var uzzināt "mūsu pasaulē" ir propagandas aparāta produkcija un cilvēku zombēšana (jāpiezīmē, ka šādu skatījumu saņemt no LV tapušiem raidījumiem, zinot mūsu valstī valdošo "ar stipriem pa draugam" politiku, bija īpaši negaidīti), un patiesībā, varbūt daudzās ziņās cilvēki nedemokrātiskajā Mjanmā ir brīvāki un laimīgāki, nekā daudzās it kā civilizētākās zemēs (tie nav mani vārdi, es tikai atstāstu filmas vēstījumu, tālab neskaties uz mani tik bargi, Lielais Brāli!).
Vai tas, ko latvieši redzēja Mjanmā, ir patiesība, vai arī viņi tika smalki aptīti ap pirkstu un viņiem tika uz šķīvīša pasniegts vietējās huntas reklāmas materiāls? Vai visi viņu sastaptie cilvēki patiesībā bija algoti aktieri un viss notiekošais - iestudēts? Neredzējis visu paša acīm, es būtu piesardzīgs izdarīt tālejošus secinājumus. Zināms, ka arī Padomju Savienībā kaut kādi ārzemju tūristi varēja nokļūt, un ekskursijas pa Gulagu viņiem taisītas netika. Proti, viss ir iespējams. Taču tāpat es nekliegšu, ka Wikipedia ir patiesības bastions un (vēl jo vairāk), ka Mjanmai vairāk par visu nepieciešams, lai kādi bālģīmji nāk un ar "carpet bombing" palīdzibu ieviestu tur demokrātiju.
Kā tev šķiet, varbūt vajadzētu drusku pastāstīt arī par to, kā man patika filmas? Ok, darīšu tā. Atkal jau (kā arī pārējām "1000 jūdžu" filmām) sākums nepārliecināja. Kaut kā nešķita jautri, ka ekspedīcijai nebija savu džipu, bet bija kaut kāds aizdomīgs gids, ka nebija īsti skaidrs, ko tieši viņi tur brauc darīt ("apskatīt valsti" ir tāds visai tūristisks piegājiens), un atkal jau dalībnieku komanda nebija izcila. Jā, Reiters kā vienmēr bija elementā, un viņš patiesībā ekspedīciju var izcelt arī vienatnē - ja nu "1000 jūdzēm" ir izdevies noķert kādu ceļotāju, kuru es nekaunētos pieminēt vienā teikumā ar Michael Palin, tad tas būtu tieši Reiters. Arī Mārtiņš Opmanis (man nezināms mūziķis, LV rokmūzikā tik labi neorientējos), lai arī pirmajās sērijās šķita tāds nedaudz naivs, patiesībā arī bija tīri jautrs. Tikām trešais puisis, Mareks, kaut kā galīgi šķita garām. No N.R. biju dzirdējis, ka Mareks esot ekspedīcijā ticis, jo uzvarējis Cēsu alus loterijā, un tā patiešām izskatījās, tikai tagad izlasīju, ka patiesībā viņš bija uzvarējis milzu atlasē, kur bija gan zināšanu tests, gan fiziskās gatavības pārbaude, taču arī ar šo zināšanu bagāžu man joprojām šķiet, ka Mareks tur bija galīgi nevietā, un viņš bija visizteiktākais "tūrists parastais", kādu vien es varu iedomāties. Jā, un Edgars Zaķis, kurš šoreiz nevarēja būt īsts ekspedīcijas vadītājs, jo nebija savu automašīnu, arī nešķita jūtamies "v svojej tarelke".
Bet - cik dīvaini tas lai arī nebūtu, uz 10.sērijas beigām es jau varētu pat teikt, ka "Mjanma" ir labākais no līdz šim skatītajiem Ekspedīcijas cikliem. Atšķirībā no raidījumiem par Krieviju, šoreiz apgalvojumi "te ir tik ļoti citādi kā pie mums"` šķita vietā, cilvēku sirsnīgums bija citāds nekā esam raduši redzēt mūsu reģionā (jo - atkārtošos - arī pie mums laucinieki ir sirsnīgi un ziņkārīgi nopētīt trakos pilsētniekus), un patika tas, ka "1000 jūdzes" uzdrīkstējās rādīt šo valsti citādi, nekā tas pieņemts TV ziņu sižetos. Par to - žetons.
Mazliet jau, protams, krita uz nerviem tas, ka sponsoru "product placement" šeit bija vienkārši biedējoši daudz, bet es saprotu - aizlidināt 6 cilvēkus (tur taču bija divi tādi, kurus kameras nerādīja?) uz Mjanmu ir drusku dārgāk, nekā aizbraukt uz Arhangeļsku, un arī sponsorus vajag vairāk. Ja man dotu iespēju doties šādā ceļojumā, es kaut viss būtu ar "Gardigan" kečupu notriepies, demonstrējot šī produkta labās īpašības ;)
2011-01-10
comments powered by Disqus