Neatkarīgi no liriskās atkāpes, Dresden Dolls pilnīgi noteikti ir/bija viens visai īpatnējs ansamblis, kopumā noteikti ekstravangantāks nekā White Stripes, jo tas ir droši, ka grupa, kurā ir tikai pianiste un bundzinieks ir dīvainā par grupu no ģitārām un bungām. Un arī imidža ziņā Amanda Palmer bez variantiem ir frīkaināka nekā Džeks Vaits jebkad varētu būt. Tas gan nenozīmē, ka man Dresden Dolls patiktu labāk par White Stripes, nebūt nē, es tikai saku, ka šī grupa ir ļoti atmiņā paliekoša arī sava imidža dēļ.
Vispār jau man kā cilvēkam, kuram patīk eleganti pasniegts kičs, šāda mūzika nemaz nevarētu nepatikt, un grupas spēlētais "Brehtiskais panka kabarē" ir viens no tiem mūzikas stiliem, kuri man šķiet īpaši interesanti kaut vai tāpēc vien, ka... nezinu, kāpēc tieši, bet man patīk šāda mūzika... un patiesībā nākas atzīt, ka "Coin Operated Boy" laikam jau ne tuvu nav šī ieraksta muzikālā virsotne, un dziesmas popularitāte vairāk ir saistīta ar tās "skandalozo" saturu. Bet patiesībā "Gravity", manuprāt, iekačā daudz lielākā mērā (lai arī tās saturs, protams, nav mazāk seksuāls un nepiedienīgs). Un vai "The Jeep Song" būtu sliktāka?
Laikam vislabāk šīs grupas izpratni par to, kādai ir jābūt mūzikai, raksturo "Missed Me":
Ar tās epohālajām rindām:
missed me missed me now you`ve got to kiss me
if you kiss me mister you must think im pretty
if you think so mister you must want to fuck me
if you fuck me mister it must mean you love me
if you love me mister you would never leave me
it`s as simple as can be!