Человек идет за солнцем

Tā kā mūsdienās Moldovas kinematogrāfs ir vēl bēdīgākā stāvoklī nekā Latvijas kino rūpals, nācās vien kā Moldovas filmu man skatīties vienu padomju laikos tapušu darbu. "Cilvēks, kas seko saulei" saturiski ir visai vienkārša filma, kas stāsta par zēnu, kas, padzirdējis, ka Zeme ir apaļa, izlemj sekot saulei un apiet zemei apkārt. Un tā tiek rādīta viena diena šī zēna dzīve, un viss, ko viņš tajā pieredz. Diezgan droši var teikt, ka ideju filmas scenāristi - Mihails Kaļiks un Valeriu Gagiu - smēlušies no franču kino klasikas The Red Baloon - ja šādu līdzību spēju saskatīt es un pēcāk to apstiprina arī Wikipedia, esmu visai pārliecināts, ka tā nav nejaušība.
Dienas gaitā mazais varonis sastop tādus personāžus, kādus padomju filmās ir tradicionāli sastapt - gan labo karavīru, gan čaklos kolhozniekus, gan nepacietīgo topošo jauno tēvu, kas ik pēc pāris minūtēm iegriežas dzemdību namā, lai noskaidrotu, vai ir kādi jaunumi, gan ne tik labo slaistu uz soliņa. To nu tomēr noliegt nevar, ka padomju kino (kā jau vispār visas totalitārās/autoritārās mākslas) savā būtībā bija ļoti šablonisks un ka kaut ko neordinārāku bieži varēja sagaidīt vien darbos, kuri nenorisinājās padomijā. Tādā ziņā, ka nav jau no vienas puses šim darbam kā bērnu filmai sevišķas vainas - vismaz es nevaru iedomāties, kāpēc tā nevarētu būt piemērota mūsdienu jaunajai paaudzei, bet no otras - kaut kādā mērā tā tomēr nodarbojas ar cilvēku zombēšanu, stāstot to, cik forša bija dzīve tur un tad. Lai gan - man vismaz bija interesanti apskatīties, kā tad izskatās/izskatījās Kišiņeva, kur norisinājās filmas darbība - nekad šajā valstī neesmu bijis, un vismaz tuvākajā laikā droši vien arī nesanāks tur nokļūt, līdz ar to no izzinošā viedokļa filma nebija slikta. Ā, un vēl pluss par to, ka filmas sākumā kādu brīdi tajā ir redzams brūns taksis. Citādi - es tomēr izvēlētos skatīties "Sarkano balonu" un nevis šo filmu, jo oriģināls ir un paliek oriģināls, bet plaģiāts ir un paliek plaģiāts.
2011-01-28
6.5
comments powered by Disqus