Black Swan
Šī ir kārtējā skatītā filma, kas pretendē uz savu tiesu Oskaru ražas, saņēmusi piecas nominācijas. Tiesa, manuprāt, reālas cerības tai ir divās kategorijās - Natālijai Portmanei kā labākajai aktrisei un Metjū Libatikam par operatora darbu.
Filma ir nedaudz šīzīgā veidā pasniegts stāsts par to, kā kādā Ņujorkas baleta trupā notiek gatavošanās jaunam "Gulbju ezera" iestudējumam. Trupas vadītājs ir atzinis, ka līdzšinējā vadošā baletdejotāja (Vinona Raidere) ir pārāk veca, līdz ar to viņam ir nepieciešama jauna zvaigzne. Viņa izvēle krīt uz Nīnu (Portmane), lai arī viņam ir bažas par to, ka Nīna nespēs vienlaicīgi nospēlēt gan balto, gan melno gulbi, jo viņas personībā izteikti pietrūkst tumšās un seksuālās puses. Kā izrādās praksē - viņš velti satraucas, jo pamazām Nīnā atklājas tik daudz tumšās puses, ka pietiktu arī tev un man. Parādās vēl viena sieviete, kas ir pilnīgs perfekcionistes Nīnas pretstats - atslābinātā, seksīgā un salīdzinoši pofigonistiskā Lilija (Mila Kunis), kuras attieksmi pret Nīnu skatītājiem ir salīdzinoši grūti saprast, jo ļoti daudz mēs redzam caur Nīnas uztveres prizmu, bet Nīnu ir pārņēmusi paranoja, ka "they are out to get me", kā rezultātā sākas halucinācijas, un rodas arvien lielākas šaubas, ka viņa patiešām labi tiks galā ar saviem pienākumiem uz skatuves.
Es droši vien neesmu viens no tiem cilvēkiem, kam var labi pārdot filmu par baletu - ja nu ir viena mākslas forma, kas man ir dziļi vienaldzīga, tad tā ir šī. Ne tāpēc, ka "it`s gay to watch ballet", bet tāpēc, ka "it`s boring to watch ballet". Tiesa, arī pret operu mana attieksme nav diži citāda. Līdz ar to Afanovskim un Portmanei bija nopietni jāpapūlās, lai mani pārliecinātu, ka šī filma ir tiešām kaut kas baigi vērtīgs. Un tā īsti pārliecināts, ka viņiem tas izdevās, es neesmu. Jā, Portmanei varētu teikt, ka Oskars ir jau gandrīz kabatā - šī ir viena no tām lomām, kur tāds teju vai automātiski pienākas (līdzīgi kā drāmas par Holokaustu, filmas, kur varonis/e jūk prātā ir diezgan drošas balvu garantētājas). Jā - vizuāli filma ir nostrādāta teju perfekti, un arī cinematography balvu tā būtu pelnījusi.
Bet vienlaikus - šī pasaule mani īsti neientriģēja, tā nespēja mani sevišķi iekustināt, un šis tas tajā bija bišķi plakans un banāls. Piemēram, reize, ka Lilija aizved Nīnu uz naktsklubu, kur viņas atslābinās ar pulverīšu palīdzību. Vai "touch yourself" aina (ne tā, kur viņš viņai to saka, bet tā, kur viņa kā spiesta seko viņa padomam). Ja kas - Vensāns Kasels kā trupas vadītājs gan man ļoti patika.
Filma ir nedaudz šīzīgā veidā pasniegts stāsts par to, kā kādā Ņujorkas baleta trupā notiek gatavošanās jaunam "Gulbju ezera" iestudējumam. Trupas vadītājs ir atzinis, ka līdzšinējā vadošā baletdejotāja (Vinona Raidere) ir pārāk veca, līdz ar to viņam ir nepieciešama jauna zvaigzne. Viņa izvēle krīt uz Nīnu (Portmane), lai arī viņam ir bažas par to, ka Nīna nespēs vienlaicīgi nospēlēt gan balto, gan melno gulbi, jo viņas personībā izteikti pietrūkst tumšās un seksuālās puses. Kā izrādās praksē - viņš velti satraucas, jo pamazām Nīnā atklājas tik daudz tumšās puses, ka pietiktu arī tev un man. Parādās vēl viena sieviete, kas ir pilnīgs perfekcionistes Nīnas pretstats - atslābinātā, seksīgā un salīdzinoši pofigonistiskā Lilija (Mila Kunis), kuras attieksmi pret Nīnu skatītājiem ir salīdzinoši grūti saprast, jo ļoti daudz mēs redzam caur Nīnas uztveres prizmu, bet Nīnu ir pārņēmusi paranoja, ka "they are out to get me", kā rezultātā sākas halucinācijas, un rodas arvien lielākas šaubas, ka viņa patiešām labi tiks galā ar saviem pienākumiem uz skatuves.
Es droši vien neesmu viens no tiem cilvēkiem, kam var labi pārdot filmu par baletu - ja nu ir viena mākslas forma, kas man ir dziļi vienaldzīga, tad tā ir šī. Ne tāpēc, ka "it`s gay to watch ballet", bet tāpēc, ka "it`s boring to watch ballet". Tiesa, arī pret operu mana attieksme nav diži citāda. Līdz ar to Afanovskim un Portmanei bija nopietni jāpapūlās, lai mani pārliecinātu, ka šī filma ir tiešām kaut kas baigi vērtīgs. Un tā īsti pārliecināts, ka viņiem tas izdevās, es neesmu. Jā, Portmanei varētu teikt, ka Oskars ir jau gandrīz kabatā - šī ir viena no tām lomām, kur tāds teju vai automātiski pienākas (līdzīgi kā drāmas par Holokaustu, filmas, kur varonis/e jūk prātā ir diezgan drošas balvu garantētājas). Jā - vizuāli filma ir nostrādāta teju perfekti, un arī cinematography balvu tā būtu pelnījusi.
Bet vienlaikus - šī pasaule mani īsti neientriģēja, tā nespēja mani sevišķi iekustināt, un šis tas tajā bija bišķi plakans un banāls. Piemēram, reize, ka Lilija aizved Nīnu uz naktsklubu, kur viņas atslābinās ar pulverīšu palīdzību. Vai "touch yourself" aina (ne tā, kur viņš viņai to saka, bet tā, kur viņa kā spiesta seko viņa padomam). Ja kas - Vensāns Kasels kā trupas vadītājs gan man ļoti patika.
2011-01-31
comments powered by Disqus